Stouners

John-Williams3_b_web____Kaut kad ap Ziemassvētkiem vai pēc tiem es no MsMarii saņēmu virtuālu dāvanu – Džona Viljamsa (John Williams, (1922 – 1994)) romānu Stouners (1965). Protams, ķēros pie darba anotācijas lasīšanas un tā likās ļoti laba. Tiešām! Tajā momentā grāmata nebija tulkota un nebija arī angļu valodā grāmatnīcu plauktos. Biju jau paspējusi samierināties ar domu, ka dāvana paliks līdz galam neiepazīta. Tad nāca Zvaigzne ABC tulkojums. Nu gluži kā debesu dāvana un paldies par to! 🙂

Viljamss Stouners ir fermeru dēls. Neko citu – tikai zemniecību – viņš nepazīst. Līdz brīdim, kad viņam ir jāsāk studēt universitātē, jo tā vēlas apgabala lauksaimniecības aģents. Notiek kaut kas neparedzēts – neviens nebija iedomājies, ka Villijam iepatiksies mācīties. Un ne jau lauksaimniecību, bet literatūru. Viņa īstais dzīves aicinājums bija pasniegt angļu literatūru un tai viņš palika uzticīgs cauri laikiem.

Karš ne tikai nogalina pāris tūkstošus vai pāris simtus tūkstošu jaunu vīriešu. Tautā tas nogalina kaut ko tādu, ko vairs nekad nav iespējams atgūt. /37.lpp./

Ne vienmēr darbi ir rakstīti laikiem, kad tie top. Reizēm tie uz skatuves parādās dažas desmitgades vēlāk. Tad tie iegūst īsto vērtību un saņem pienācīgo uzmanības daudzumu. Tieši šādi ir ar Stouneru. Darbs ir sarakstīts 1965.gadā, bet tikai tagad tas ir tā pa īstam ieraudzīts un jau ieskaitīts klasikas annālēs. Iespējams šis romāns ir arī kā aicinājums izbaudīt dzīvi un censties iepazīt visu, kas ir mums apkārt un mūsos pašos.

Grāmata par visu un tajā pašā laikā par neko. Grāmata, kurā laiks ir netverams – gadi iet, bet tās plūdums paliek nemainīgi rāms. Ļoti iespējams, ka kāds šo darbu sauks par garlaicīgu, jo tajā taču nekas tāds nenotiek. Kādi maldi! Tajā notiek visa dzīve! Dzīve, kādu nodzīvo vairums cilvēku – ar slēptu prieku, iekāri, laimību un savrupību. Varētu arī teikt, ka šis ir romāns par darbu, kas Stouneram ir visa dzīve, jo bez tās viņam nekas cits neeksistē. Stouners ir cilvēks no pelēkās masa, viņā nekas nav īpaši izceļams un tomēr… Ja prot ielūkoties viņa dvēselē, tajā var atrast tik daudz ko.

Mīlestību pret literatūru, pret valodu, pret prāta un sirds mistēriju, kas izpaudās mazajās, dīvainajās un negaidītajās burtu un vārdu kombinācijās, vismelnākajā un saltākajā drukā – šo mīlestību, ko viņš bija slēpis, it kā tā būtu nelikumīga un bīstama, viņš tagad sāka izrādīt klaji, vispirms vilcinādamies, pēc tam drosmīgi un visbeidzot lepni. /105.lpp./

Jāatzīst, ka es ne vienmēr izpratu Stounera izvēles un spēcīgo pieķeršanos universitātei. Bija vieta, kurā man gribējās sist (patiešām sist) viņu, lai taču atjēdzas! Biju dusmīga, ka viņš palaida garām savu iespēju dzīvot patiešām pilnasinīgi, ne tikai nodoties darbam. Viņa dzīvē bija tik daudz nepiepildītu lietu. Ne velti viņš sev beigās jautāja: ”Ko tad tu gaidīji?” Bet nedomāju, ka atkārtotas dzīves iespējamībā viņš būtu, ko mainījis. Tagad tik jāizdomā atbilde uz jautājumu: ”Viņš savu dzīvi ir nodzīvojis veltīgi, jo daudzās lietās neguva pilnasinību un līdz ar to dzīves beigās kļuva par sava veida vientuli vai arī viņš ir dzīvojis labi, jo tik daudz sevis ieguldīja darbā universitātes un studentu labā?”

..cilvēks, ko tu mīli sākumā, nav tas pats cilvēks, ko mīli beigās, [..] mīlestība ir nevis mērķis, bet gan process, kurā viens cilvēks mēģina iepazīt otru. /179.lpp./

Romāna gausuma starmešos ir izmesti tik daudzi smagi dzīves jautājumi. Šis noteikti ir darbs, kuru būtu vērts laiku pa laikam pārlasīt. Tajā rodamas… ne gluži atklāsmes, bet pēc izlasīšanas ir lietas, kuras parādās skaidrākas. Vismaz tā šķiet.

Advertisements

5 comments on “Stouners

  1. Kāpēc tu domā, ka viņš palaida iespēju garām dzīvot pilnasinīgi, ja Stounera dzīves jēga bija viņa darbs? Viņš taču saka, ka “es varu būt es tikai šeit.”

    • Jā, un tas jau arī ir tas sarežģītais. Man šķita, ka Driskola viņam deva tikpat daudz, cik darbs. Vienkārši kaut kā šķita, ka viņam no viņas nevajadzēja atteikties.

  2. Atpakaļ ziņojums: Grāmatstatistika II | thestoryofelza

  3. Atpakaļ ziņojums: Trauksmainie | thestoryofelza

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s