Čārlija pēdējā deja

Fabio Stassi B&W (c) Eleonora StassiČaplins, Čaplins, Čaplins! Tik ļoti patīk 🙂 Tieši šī iemesla dēļ gribējās zināt, ko savā darbā Čārlija pēdējā deja (2012) piedāvās itāļu rakstnieks Fabio Stasi (Fabio Stassi, 1962). Lasot anotāciju, interesi izraisīja arī jautājums – vai Čaplins spēs sasmīdināt Nāvi?

Gluži kā Dikensa Ziemassvētku stāstā par Skrūdžu, arī šajā Ziemassvētkos pie Čārlija ciemos atnāk Nāve. Šī saka, ka Čārlijam laiks doties tālāk. Čaplins tik ļoti grib redzēt kā uzaug viņa dēls Kristofers, ka tiek piedāvāts darījums – ja viņš spēs sasmīdināt Nāvi, tad viņš būs nopelnījis vēl vienu dzīves gadu. Un tā līdz viņam tas neizdosies. Nāve piekrīt, jo… viņa nekad nesmejas. Tiešām? Un ko vēl dara Čārlijs? Raksta savam dēlam vēstules, kurās atklāj savas dzīves detaļas…

Man vajadzēja pašam visu sasniegt. Vajadzēja vērot. Lai katra mana kustība būtu radusies no dzīves vērojumiem. /50.lpp./

Esmu lasījusi Čaplina autobiogrāfiju Mana dzīve un D. Robinsona Kino. 100 būtiskas idejas. Sākot lasīt Stasi darbu, iepriekšminētās man maisījās pa galvu un nepārtraukti meklēju zināmos faktus. Sapratu, ka tā tālu netikšu, jo šis ir romāns. Uz reāliem faktiem balstīts, bet tomēr romāns. Atmetu visu info un vienkārši lasīju. Tā gāja labāk. Šis darbs ir tik… silts! Šī darba lielākais raksturlielums – komiskums, kuram pāri guļas skumjas. Principā darbs ir tāds pats kā Čaplina slavenākais tēls Klaidonis. Viņš it kā rāda jokus un viņa neveiklība izraisa smieklus, taču viņa sejā bieži lasāmas skumjas. Visspilgtāk tas laikam bija viņa filmā The Kid.

NĀVE. Nekad nevienā filmā neesmu redzējusi skumjāku komisko aktieri par tevi. /226.lpp./

Principā varētu teikt, ka šis darbs ir par ceļu kā Čaplins nonāca līdz Klaidoņa tēlam. Pirmo reizi uz skatuves uzkāpa 5 gadu vecumā, kad bija jāglābj māte no apkaunojošas situācijas un dziedāja. Visi bija sajūsmā! Tālākais jau bija netieši. Pirmajā Amerikas tūrē tik ļoti nobijās no vēlreizējas izgāšanās, ka laidās lapās. Viņa klejojumi pa Ameriku bija nebeidzami. Piedzīvojis visu iespējamo, iemācījies daudz dažādus darbus un saticis neskaitāmus kolorītus cilvēkus. Šķiet, ka viņi visi kaut ko deva vēlākajam Klaidonim. Iespējams, ka kāds cits būtu šajā garajā ceļā ”salūzis”, bet ne viņš. Viņā mājoja sasnieguma alkas, vēlme izsisties un pats galvenais – drosme. Tā viņam palīdzējusi visā garajā dzīves ceļā…

Visu mūžu esmu aizvadījis, cenzdamies būt īsts aktieris – sīks un kluss, taču izteiksmīgs arī bez pārcentības un pārspīlētas pašapziņas, un neīstuma. /124.lpp./

Līdztekus šis ir darbs par īstās kino ēras aizsākšanos. Laiks, kurā cilvēki kino uztver kā īslaicīgu aizraušanos, kuru drīz vien nomainīs citi izgudrojumi. Bet redz kā – ar pavisam minimālām izmaiņām kino pastāv joprojām. Un šeit gan ir fakts, kuru es gribētu, bet nevaru pārbaudīt, jo pie rokas nav viņa autobiogrāfijas – kā viņš pirmo reizi iesaistījās kino. Tāpat vien, salīdzināšanai. To daļu, kurā pret viņu izturējās noraidoši ir manā prātā, bet vai pirmais bija teksta rakstītāja amats… Eh, tas nav no svara. Svarīgs ir gaismas kūlis, kurš rādīja kadru pēc kadra un valdzināja gados jauno Čārliju. Un filmas, ar kurām Čārlijs savaldzināja daudzus. Tā pavisam nejauši 🙂

Man prieks, ka Čaplins dzīves beigās bija patiesi laimīgs. Šķiet, ka būs jāpasakās Ūnai. Viņa tomēr ir bijusi brīnumaina. Pēc sūrās bērnības un jaunības gadiem, viņš to bija pelnījis. Un mani itin nemaz neapbēdina šis romāns un autora uzdrīkstēšanās rakstīt par izdomātu papildus dzīves gadu kaulēšanu. Kaut kādā ziņā pat gribas teikt, ka šis romāns ir papildinājums visām biogrāfijām, jo pieminētas daudzas sīkas lietas un notikumi, kuri citur varbūt  paskrien garām. Patīk arī autora valoda un darba sadalījums: ainas ar Nāvi izskatās pēc scenārija, bet vēstules stila ziņā atdarina viņa paša biogrāfiju. Noteikti iesaku un saldajā ēdienā obligāti kaut kas arī jānoskatās!

Beigām esmu izvēlējusies divus jaukus citātus:

..atmiņu pierakstīšana uz papīra mani nomierināja. Šķita, ka ikkatrs no šiem vārdiem ir vieglāks par gaisa balonu un pierakstīdams es tos esmu nostiprinājis, piesējis. /215.lpp./

..dzīve bez vēlmēm un iekāres nav nekāda dzīve. /265.lpp./

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s