Atslēga

Šī nebūs gara atsauksme un šis nebūs arī gluži ieskats. Šis būs kaut kas… pa vidu. Ne jau tāpēc, ka man nebūtu ko teikt. Nē, nebūt ne. Vienkārši… neesmu pārliecināta, kā šo atsauksmi rakstīt, jo šī ir triloģijas noslēdzošā daļa un es sīkumos vairs neatceros pirmās divas… Tātad – beidzot līdz manām rokām un acīm nonāca M. Strandberga un S. B. Elfgrēnas noslēdzošā daļa Atslēga (2013). Paskatījos vecajos ierakstos un tie vēsta, ka pirmo daļu Aplis lasīju 2013.g.aprīlī, bet otro Uguns – 2014.g.februārī.

Šajā daļā visi notikumi turpinās no vietas, kur tie apstājušies iepriekš. Anna Kārina, Linneja, Vanesa un Minu turpina attīstīt savas spējas. Arī mirušie atgriežas un skraida pa Robežzemi. Otrajā daļā uzradušais Viktors arī tepat – atklājas vairāk un patiesāk. Problēma ir palikusi – Izredzētajām jāaptur apokalipse. Kā to izdarīt? Kas notiks, ja tas tomēr neizdosies?

Ir sajūta, ka mazliet atkārtošos, bet tur neko nevaru līdzēt – man patika šo abu autoru rakstības stils un veids, kā tiek atsvaidzināts atmiņā iepriekš lasītais. Pagātnes notikumi tagadnes tekstā tiek ieausti neuzbāzīgi un tai pat laikā atgādinoši, papildinot tekstu ne to apturot. Atceros, ka kaut ko līdzīgu minēju arī pie Uguns atsauksmes. Valoda nemaz nav mainījusies – ļoti viegla, ātri lasoša un joprojām ar vārdiem, kas mani nedaudz tracināja ka piemēram ‘’Hei!’’ un ‘’tipa’’. Labi, tas izklausās pēc jauniešu runas stila, tomēr sociālajai darbiniecei tā nebūtu jāsveicinās 😀

Tieši tāpat kā iepriekšējās divās, arī šajā līdzās maģijai un lielajam uzdevumam, ir skola un dažādas sadzīves situācijas. Jāsaka, ka šoreiz tās ikdienas peripetijas un visas tās jūtu lietas mani skāra mazāk, jo biju apburta ar maģijas aprakstiem. Piemēram, es centos savā prātā vizualizēt Minu maģiju – melno dūmu palaišanu, būšanu tajos, atmiņu pavedienu šķetināšanu, arī Robežzemes notikumus… Ekranizētam tam visam vajadzētu būt ļoti skaisti 🙂

Jāatzīst, ka man diezgan patīkams likās arī nobeigums (ceru, ka nākamais nav spoilošana) – tas it kā ir labs, pat laimīgs, bet tai pat laikā ar tādu kā jaušamu turpinājumu, jo pasaule kļūs sarežģītāka, maģiskāka. Tas nozīmē daudz jaunu problēmu un izaicinājumu.

Žēl, ka nespēju atminēties pirmās divas daļas, lai noskaidrotu vai ir atbildēts uz visiem jautājiem. It kā prātā nav palikušas neskaidrības, tad jau iespējams tiešam ir atbildēts viss atbildamais. Katrā ziņā pēdējā daļa ievieš skaidrību ļoti daudzos jautājumos, pirms tam nekautrējoties sagriest stāstu deviņos kūkumos.