Pilotnumurs

horizon568079b62d42dUmberto Eko jaunākais darbs Pilotnumurs (2015) jau sen kā izlasīts un pārdomāts. Tik kaut kā nerakstījās. Bet viens ir skaidrs – Eko nebeidz pārsteigt. Šoreiz viņam tas ir izdevies nevis ar sižetu, bet ar darba apjomu (tik plāns!) 😀 Uzreiz teikšu, ka šis darbs man nelikās ļoti labs. Bet tā kā Eko ir mans, man bija jāizlasa.

Darbs ir par viltus avīzi Rītdiena: vakardiena, kurai paredzēti 12 pilotnumuri un pēc tās ir jātop atmaskojošai grāmatai. Tā teikt – mūžīgais sākums/nulltais numurs. Tiek cilāti dažādi temati un skaidrota avīzes koncepcija. Kā gandrīz paralēlu līniju var uzskatīt jautājumu par Musolīni bēgšanas mēģinājumu un nāvi.

Jāatzīst, ka es lasīšanas gaitā palaidu garām/aizmirsu iemeslu, kāpēc šāda avīze tika dibināta. Arī avīzes koncepcija man šķita savāda – tai bija jābūt par notikumiem, kuriem vēl tikai būt un jāpiedāvā savas notikumu attīstības versijas. Kāpēc? Lai vienmēr būtu priekšā citiem! Lielākā daļa no cilātajiem tematiem man šķita absurdi 😀 Patiesībā caur šo darbu Eko labi parādījis, kā darbojas avīzes un kā top visi tie mediju raksti. Raksta papildināšanai droši var izmantot mazliet fantāzijas… Tāpat caur Simei, avīzes redaktoru, tiek attēlots avīzes vidējais lasītājs. Nekas glaimojošs! Tas tiek turēts par muļķi, kurš bez maz vai audzis mucā un barojams ar karoti. Bet ja tā padomā – tā arī ir. Ja mediji ļoti cītīgi atkārto vienu un to pašu informāciju, vairums to pieņem kā vienīgo patiesību nemaz necenšoties paši kaut ko izfīčot.

Un mēs no tukša gaisa būsim uztaisījuši ziņu. Turklāt neko nemelojot. /104.lpp./

Līnija, kas man šķita interesantāka, bija par Musolīni. Man nav nekādu priekšzināšanu par šo tēmu, tāpēc lasot pieņēmu stāstījumu par viņa bēgšanu, notveršanu, nāvi un to, kas notika pēc tam. Ko lai saka. Ja labi grib, vienmēr nesaistītus faktus var salikt ķēdītē un sazvērestības teorija gatava! Tiesa, šajā darbā kādam nācās padzīvot pagrīdē, bet kādam tik ļoti nepaveicās. Lai arī tā bija tikai teorija, lasot bija jādomā par to, cik brīvi varam valstī izteikties. Nav jau tā, ka varam runāt par da jebkādu tēmu vienalga kur. Kādam tas var nepatikt. Vārda brīvība?

Visa pasaule ir pilnīgs murgs, mīļumiņ. /170.lpp./

Visu šo stāstu kā kodolu kopā satur Kolonna (tas, kurš to stāsta) un Maija (redakcijā sastapta jaunā žurnāliste). Centos atcerēties, vai esmu vēl kādā Eko darbā manījusi romantisko līniju un nespēju atcerēties. Pieņemu, ka tādas nav bijis. Bet šajā ir. Tā ir tik patīkami neuzbāzīga, īsti Eko stilā. Viņš ir kopā salipinājis divus gudrus cilvēkus ar savām dīvainībām, kas tad arī šeit izpaužas.

Ja jārunā par visu darbu kopumā, tad šis ir no tiem darbiem, kurā sižets stāv uz vietas un tomēr darbība notiek. Tiesa, šoreiz tas mani mazliet garlaikoja… Neesmu šeit pieminējusi vēl daudzas lietas, bet visu jau nevar. Kā jau minēju, manuprāt, šis nav labākais Eko darbs.  Tomēr šo varētu lasīt visi topošie žurnālisti – vai nu kā izklaidi vai pa nopietnam 🙂