Šajos lasāmgabalos par divām grāmatām, kuras izlasīju decembrī, bet tā arī neatradās laiks par tam ko bilst. Iespējams, ka tikai sakritība, bet abas kaut kādā ziņā ir sava veida klasika.
Pirmā ir R. L. Stīvensona šausmu stāsts Doktora Džekila un mistera Haida dīvainais stāsts. Vienīgais ar ko man šis autors saistās, ir viņa darbs Bagātību sala, kuru neesmu lasījusi. Bet šo – Džekilu – dēvē par trešo stūrakmeni 19.gs. šausmu literatūrā. Divus esmu lasījusi (Šellijas Frankenšteins un Stoketa Drakula), tad kādēļ neizlasīt arī šo? Stāsts ir par doktoru un neizskaidrojami dīvaino un visnotaļ nepatīkamo misteru Haidu. Londonā notiek neizskaidrojami notikumi un tie visi tiek saistīti ar Haidu, bet pierādīt nav iespējams… Valoda kā jau tā laika darbos – stāstoša, bez īpašām detaļām. Man bija interesanti lasīt, bet šausmas neuzdzina. Nav pirmā reize, kad lasu 19.gs. darbu, bet mani turpina pārsteigt ļaužu rīcības, runas manieres un neuzticēšanās pat pašiem tuvākajiem. Darbam ir nedaudz gotiska un tumša noskaņa. Uz darba beigām man radās zināmas aizdomas par atrisinājumu, kuras arī apstiprinājās, bet grūti iedomāties, ko par to domāja tā laika lasītāji. Ja jau autors kļuva slavens tieši ar šo darbu, tad jādomā, ka tas tika vērtēts kā ļoti labs.
Kopš pagājušajā… nē, tomēr aizpagājušajā gadā noskatījos seriālu New Doctor’s Notebook ar Danielu Redklifu galvenajā lomā (ja pareizi atceros, divas sezonas ar 4 epizodēm katrā), es ar šo stāstu sasirgu. Man par visām varēm vajadzēja dabūt izlasīt Mihaila Bulgakova darbu Jaunā ārsta piezīmes. Es to izdarīju. Tagad cenšos nomedīt (nesekmīgi!) biļeti uz šo izrādi. Bet ne par to. Stāsta centrā ir jauns ārsts, kurš tikko ir ieguvis savu diplomu. Viņa pirmā darbavieta izrādās mazā ciemā absolūtā nekurienē un viņam jāstrādā izcilā nelaiķa Leopolda Leopoldoviča vietā. Man ir tikai viens jautājums – kā viņš ieguva savu diplomu? 😀 Darbs lasās ļoti raiti un vietām izraisa smaidu par viņa darbībām un taisnošanos. Krīzes situācijās viņš gudrības smeļ no grāmatām, bet attieksme pret situācijām – klusa, iekšēja panika. Tāpat diezgan labi rādīta parasto ļaužu (zemnieku?) tumsonība. Jā, man ļoti patika šis darbs. Kaut kā… laikam valodas dēļ. Un šis noteikti bija arī tas gadījums, kad lasot prātā redzēju seriāla ainas un tas netraucēja.
thestoryofelza 