Kas taisa sniegu?

prokhaskoBeidzot ir pienākusi īsta ziema. Beidzot ir ne tikai kailsals, bet arī sniegs. Kas taisa sniegu? (2013) Uz šo jautājumu palīdz atbildēt ukraiņu autors Tarass Prohasko ar sievu Marjanu (Taras Prokhasko, 1968). Vispār viņam ir arī kāds maģiskā reālisma darbs, kuru esmu ieinteresēta iepazīt, jo salīdzināts ar Markesu – The UnSimple (НепрОсті, 2011).

Šī grāmata ir domāta bērniem, bet man vienalga. Šī ir tāda mīlīga par lielu kurmīšu ģimeni, kuriem vārdu dod atkarībā no viņu pirmās raksturīgākās īpašības, kuriem nekad nav garlaicīgi un kuri savā starpā ir neticami draudzīgi. Centrā ir Rāpsītis, jo kā zīdainis izrāpoja no alas, kamēr visi domāja, ka viņš ir pazudis, savukārt viņa dvīņumāsa ieguva Mursītes vārdu, jo viņa apmierināta murrāja mur-mur-mur.

Lasīju šo plāno grāmatiņu un mazliet smaidīju. Kaut kādā ziņā šis man atgadināja kādas citas man bērnībā ļoti mīļas grāmatas – Mirdzas Kļavas Raibā vasara un Baltā ziema. Tajās bija tikai vectēvs Kurmis, kurš nemazgāja traukus un tie viņam krājās grēdās, bet šeit ir vesela kurmīšu ģimene un māmiņa ar visu tiek galā un vēl atrod laiku spēlēt kontrabasu 🙂 Protams, gribējās izvērstākus darbības aprakstus.

IMG_8117Jāsaka, ka man ne pārāk patika, ka kurmīšiem bija gandrīz vai cilvēku ēdienkarte (ar visiem pūdētajiem sieriem) vai ka vāveru māsām ļoti patika mode… Ok, šeit varētu būt tas, ka esmu izaugusi un kritiskāk domāju, bet… nu jā. Bez kurmīšiem man ļoti patika arī ezis ar savu zilo mici – pasaules apceļotājs. Viņam piederošā kafejnīca ”Zem ozola” izklausījās tik omulīga… Savukārt, ja runājam par ilustrācijām, tad sākotnēji tās nešķiet īpašas, taču kopā ar tekstu tām ir zināms šarms. Ja ātri skatās, mierīgi var iedomāties, ka skatās multeni 🙂

IMG_8118Tā kā ģimene ir liela, arī jautājumi par pasauli ir daudz, bet pats galvenais ir jautājums par sniegu. Kas to taisa? Šis jautājums Rāpsītim uzpeld jau rudenī un viņš ļoti nepacietīgi gaida ziemu. Viņš grib iepazīties ar sniegu. Un kad tas beidzot atnāca… tad lielā jautrība gāja vaļā. Lasīju un pašai tik ļoti sagribējās izbaudīt ziemu. Sagribējās kalnu, sagribējās ragavas, pikas un vienkāršu sniegā būšanu.

Gribētos vēl ko teikt, bet tā īsti nav ko. Grāmatiņa izlasījās ļoti ātri, bet tas nemazina tās burvību. Baudiet ziemu!