Lietuviskā otrdiena

Pirms nepilna mēneša es biju Lietuvā. Tur es vēlreiz šajā gadā atradu rudeni. Tur es atradu zināmu mierinājumu visā. Un man ir iepaticies rakstīt gari. Tāda kā sava veida meditācija. Šis gan būs tāds saīsinātais variants no oriģināla, bet tas jau nav svarīgākais. Drīz patiešām iestāsies ziema, bet es vēl gribu padalīties savā rudenī 🙂

________________

Reizēm ir tik labi, ka tiec izvilkts no mājas redzēt mazliet plašāku pasauli. Man tika piedāvāti Šauļi. Ja jau braucam, jāpaķer taču vēl kaut kas. Un tā tapa ātrā ideja – Žagare=>Jonišķi=>Krustu kalns=>Šauļi, kuriem absolūti neplānoti pievienojās Saules kaujas vieta. Ko visās tais vietās skatīt? Man palūdza apskatīt netā objektus. To arī ātri pirms miega izdarīju – izčekoju lielākās apskatāmās vietas un izveidoju minisarakstu, bet zināju, ka to visu tāpat neredzēsim. Man ne pārāk patīk klīst pēc grafika. Protams, bija vietas, kuras gribējās redzēt par visiem 100%, tad tās arī pacentāmies atrast. Bet tā – mierīgas pastaigas pa pilsētām. Pēc tam sēžot mašīnā un izskrienot cauri sarakstam, secinājām, ka esam praktiski visu arī redzējuši, jo pilsētas ir diezgan kompaktas.

Rīts sākās agri. Būtu es zinājusi, ka tomēr gluži 8 neizbrauksim, būtu pagulējusi vēl. Izbraucām kaut kādos pus9 vai 9 un jau drīz vien bijām pirmajā pieturas punktā – Žagarē. Zināju, ka Žagarē gribēšu skatīties Podu māju. Tas bija vienīgais, ko es tur vispār zināju. Kas gan vēl īpašs var būt tik mazā miestā? Tāds aplauziens!

IMG_7820

Braucot izskanēja frāze „žīdu pilsēta”. Sākotnēji es to nesapratu, jo es nezinu pilsētas vēsturi. Bet, kad piestājām pie bijušā pilskalna (bijis? būs kaut kad vēlāk jānoskaidro), kuros nu bija ebreju kapi, izpratu to. Un šie jau nebija vienīgie. Piefiksēju ivritā rakstītās plāksnes un neparasto zaļumu, ko deva sūnas. Tās tur bija tik zaļas un mīkstas, ka pārvietojoties es tajās iegrimu visā kerzu zoļu biezumā. Pa tik mīkstu paklāju vēl nebija gadījies soļot. Vēl bija savādi iet pāri tam klajumam, jo apziņā maisījās doma, ka tagad eju pāri līķiem. Burtiski. Bet es jau nezinu, cik seni ir šie kapi. Tiem bija jābūt ļoti seniem. Varbūt zem manis vairs nebija neviena līķa, bet tikai tas, kas paliek pāri no satrūdēšanas. Satrūdējuši zārki un tārpi. Sūnās grima ne tikai manas kerzas, bet zeme bija apēdusi arī daļu kapu plākšņu. Daži rēgojās ārā no zemes kā tāda pagātnes liecība, kā atgādinājums par laikiem, kuri pagājuši un aiz sevis atstājuši sērīgu piemiņu.

Lietuva1Izstaigājuši, devāmies uz centru. Tālumā ieraudzījām baznīciņu un tika izteikta vēlme aizdoties līdz tai. Ok, pastaiga. Kur ir Podu māja? Cerējām to atrast tajā virzienā. Pagājuši garām baznīcai, manam parku. Lielu un tik rudenīgi viesmīlīgu. Izrādījās, ka tur godina karā kritušos… Atpakaļceļā kādai omītei pajautājām, kur tieši ir Podu māja. Neskatoties uz lietoto valodu jūkli, stāstījums bija perfekts. Atradām ļoti viegli. Tas ir tik savādi. Lielākā daļa mājas tik tiešām ir noklāta ar podiem un pannām. Kā izskatījās, jau no diezgan seniem laikiem. Māja izskatījās pamesta un pussabrukusi. Pie mājas bija arī vārti. Vējš tos bija atpūtis pusvirus vaļā. Manī cīnījās vēlme ieiet, bet saprāta balss teica, ka labāk nevajag. Un ja nu tur ir suns? Tas tomēr ir privātīpašums. Tā arī nesadūšojos pat iemest aci pa atvērto vārtu spraugu. Uzņēmusi dažus kadrus, soļojām uz mašīnu.

Jau bijām gandrīz pametuši pilsētu, kad tika spēji mests pa IMG_7871bremzēm. Zubovs! Tai brīdī nekādi nespēju atminēties, kur esmu par viņu dzirdējusi, bet zināju, ka viņš ir bijis diezgan ietekmīgs grāfs un politikas vīrs. Bija taču jāpalūkojas, kā viņš dzīvojis… Dziļa ieelpa. Tik liels un plašs parks. Tik liela un no ārpuses grezna māja. Precīzāk, gan laikam būtu teikt mājas. Grūti saprast, kura ir bijusi viņējā, jo abas lielās ēkas bija greznas. Izteicām minējumus, ka tā gaiši rozā ir viņa, bet tā ķieģeļu ir bijusi kustoņiem un varbūt arī kalpiem. Katrā ziņā zirgu kopējam bija bijusi pašam sava mājiņa. Angļu kotedžu stilā. Piemīlīga. Šī vieta mani mazliet pārsteidza. Īsti nezinu ar ko. Varbūt tāpēc, ka biju domājusi, ka tajā Žagarē jau nekā nav. Bet redz’ kā! Ir! Neticami, bet fakts – sabijām tur divas stundas.

Beidzot braucām uz Jonišķiem. Piestājām pie kaut kāda tirdzniecības centra un skatam uzreiz pavērās Sv. Marijas Magdalēnas debesbraukšanas baznīca. Patiesībā, tā no ārpuses bija tik krāšņa, ka gribas to saukt par katedrāli. Skumji, ka bija ciet, jo tur noteikti iekšā ir skaisti. Vēl savādi likās, ka to tik ļoti ir apsēduši baloži. Katru reizi, kad es tai patiešām pietuvojos, lai iemūžinātu kādu detaļu, vispirms pavēros gaisā un raidīju domas, lai tagad neviens balodis neizdomā laist pļekas lejā…

Mums pat nevajadzēja norādes – paši atradām sinagogu kompleksu. Ilgi domāju, kur esmu vēl redzējusi šādu principu – viena ziemas, bet otra vasaras ēka. Skatot vecas bildes, sanāk ka esmu bijusi šeit vienā no seminārizbraukumiem, bet es neatceros, ka būtu bijusi Jonišķos. Ēkām ir kopijas? 😀 Radās sajūta, ka Jonišķos viss ir ciet, arī sinagogas. Žēl. Tā tomēr ir cita pasaule un citas tradīcijas. Pēc paviesošanās tūrisma info centrā (magnēti, kartes utt.), gājām uz parku. Ārprāts, cik daudz koka skulptūru tur bija! Kā ķerti! Man drīz iestajās ”atkal?cik var?” fāze. Ok, dažas bija tiešām interesantas. Kā tā zivs ar vaļā muti. Tās turpinājumā (mēle?) ir sols un es varēju tai sēdēt pretī ar cīņas spara pilnu sejas izteiksmi.

IMG_7907Vispār tas arī ir viss, ko var skatīt šajā pilsētā. Pilsēta nav maza, bet nav arī pārāk liela. Mani pārsteidza tas, ka šādā, vidēja izmēra pilsētā ir tik maz ļaužu. Nebija jau gluži tā, ka braucām agri no rīta vai kaut kādā citā nepiemērotā laikā. Bija darba diena, apmēram pusdienlaiks. Vairāk bija mašīnas un kā izskatījās, vairums no tām bija tikai caurbraucot.

Laižam uz Krustu kalnu? Pa ceļam IMG_7918redzam brūno zīmi. Saules kaujas vieta. Vēl divi kilometri. Jau otro reizi šajā dienā tiek strauji bremzēts un griežam atpakaļ. Ja tik tālu braukts, nedrīkst taču neiegriezties! Centos ātrumā savākt visas savas zināšanas par šo vēsturisko kauju, bet īpaši labi man neveicās. Esmu tik ļoti attālinājusies no vēstures. Pati vieta nav iekārtota līdz galam. Var redzēt, ka ir domāts par tās labiekārtošanu, bet grūti bija saprast vai šie darbi turpināsies vai tie ir atstāti pusratā. Par pašu kauju tiek lietuviešu un angļu valodā izstāstīts uz lielas, masīvas koka plāksnes, kura ir iestiprināta starp diviem stumbriem resnās ķēdēs. Nevarēja saprast, kā īsti rodas vēja skaņas – caur koka dēļiem vai ķēžu posmiem, bet… Tādas vēja skaņas dzirdēju pirmo reizi. Un jo ilgāk stāvēju un klausījos, jo baigāk palika. Šķita, ka tās nāk no pagātnes un ka tie, iespējams, ir kritušo vaidi. Tik baigi tas izklausījās… Apstaigājuši šo vietu, nolēmām, ka laiks doties tālāk.

LietuvaBeidzot uz Krustu kalnu. Šai vietā jau bija būts 2011.gadā fakultātes seminārizbraukumā. Sajūtas, protams, vairs nebija tādas kā iepriekš. Jau zināju, kas ir gaidāms. Viens gan mani pamatīgi pārsteidza. Pa šiem četriem gadiem bija saradušies tik daudz jaunu krustu! Tik daudz! Es pat nofotogrāfēju vienu krustu, kuru biju fotogrāfējusi iepriekš. Salīdzināšanai. Tas izskatījās tik ļoti apaudzis ar jaunajiem, svaiga koka krustiem. Šie jaunie manī iedvesa tādu nelielu neticību. Cik daudzi šeit nolika krustiņu patiešām aizlūdzot? Cik daudzi no visiem ielika tajā koka gabalā visas savas ciešanas, cerības un lūgumu? Un cik daudzi to nolika tāpat vien, jo to varēja iegādāties netālu esošajā suvenīru stendā? Būtu vismaz cenu noņēmuši… Pēc nedaudz skumīgas apļa izmešanas, devāmies uz mašīnu, uz galamērķi – Šauļiem.

Par sākotnējo pastaigas virzienu izvēlējāmies ceļu, pa kuru IMG_7954atbraucām. Mums ļoti vajadzēja karti. Pilsēta tik tiešām ir liela. Tātad mums vajadzēja kārtējo info centru. Drīz vien nonācām vietā, kurā tam bija jābūt. Izrādījās, ka tur tā nemaz nav. Iekšā viss tā smaržoja pēc šokolādes! Nu ja, attapāmies ‘’Rūta’’ šokolādes veikaliņā un turpat blakus ir arī fabrika un šokolādes muzejs. Ja vēl kādreiz gadīsies staigāt pa Šauļiem, tad zinu, ka gribēšu apmeklēt šo muzeju (un vēl arī Divriteņu muzeju, Fotogrāfiju muzeju, Radio un televīzijas muzeju un gan jau vēl kādu ceļvedī palaistu garām). Bet ne par to. Devāmies ārā un soļojām uz kājāmgājēju bulvāri, kas tās atklāšanas brīdī bija plašākā visā Padomju Savienībā. Pašā bulvārī bija daudz dažādu skulptūru un viena no tām bija liela, liela kurpe. Mazliet vēl skats pa labi un mana acs uzdūrās zaļam i burtiņam. Hei, info centrs! Savācām karti un soļojām tālāk pa bulvāri. Nonācām līdz norādēm, kuras solīja labajā pusē esošu Zubovu muižu un lielu parku. Atkal? Ok, ejam vien. Šobrīd muižā iekārtota Šauļu Universitātes Mākslas fakultāte. Bet tāda nolaista… Tas gan man lika atcerēties manas mīļās fakultātes telpas virs IMG_7958Saktas… Apmetuši loku ap parku, izlēmam soļot pretējā virzienā. Otrā bulvāra galā nekā īpaša nebija, bet šis bija brīdis, kad varējām izmantot karti, jo no tās sapratām, ka esam ļoti tuvu Šauļu simbolam – ‘’Strēlniekam’’ Saules pulksteņa laukumā, kuru bieži dēvē arī par Saules puisīti. Nekā īpaša jau tur nav, bet simbols paliek simbols 🙂 Tālumā redzējām Sv. Pāvila un Pētera katedrāli. Tā iekšpusē ir ļoti pieticīga un nekādu interesi neizraisīja. Vienīgi prieks, ka uzņēmu ļoti līdzīgu kadru, kādu manīju uz magnēta, tādējādi ietaupot 4 €.

Kad atgriezāmies pie mašīnas, izlēmām, ka jāieiet turpat esošajā veikalā Cube, lai aizvestu ko gardu uz mājām. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka man nav ko pirkt Lietuvā, ja esmu tik tuvu LV robežai. Visas preces pazīstamas 😀 Paķēru Vilkumerges ķiršu alu un man vajadzēja pie kases 30 sekundes, lai saprastu, ka man lietuviski palūgts parādīt dokumentus. Ar prieku parādīju. Pēc tam viņa man kaut ko lietuviski smaidīdama teica, bet es taču nesaprotu! Smaidīju un māju tik ar galvu 😀 Un tad jau arī bijām gatavi mājupceļam. Jāsaka, ka neko no tā nemanīju, jo iegrimu grāmatā. Ainava aiz loga nebija necik aizraujoša un sarunāties arī negribējās.

________________

Lai arī šķiet, ka todien nekas nenotika, tomēr tā bija tik jauka. Paldies par uzaicinājumu!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s