Bilžu ieraksts 🙂 Un vēl tāds, uz kuru var attiecināt kas lēni nāk, tas labi nāk. Precīzāk gan laikam būs labāk vēlu nekā nekad… Un tātad – raksts, kuru biju ieplānojusi jau augusta sākumā, bet slinkums dara savu. Diemžēl. Bet varbūt labi ka tā. Var atsaukt atmiņā nupat aizgājušo vasaru, kura bija tiešām laba 🙂
Tā nu bija sanācis, ka nekad nebiju bijusi botāniskajā dārzā. Un tad pēkšņi sanāca būt veselos divos – vienā, kas ir LU īpašumā un otrā – Tartu. Rīgas dārzā biju Amazoņu ballītes ietvaros (tā skan labāk nekā vecmeitu ballīte), bet Tartu sanāca ģimenes izbraucienā. Un esot kaimiņzemē kaut kā nevilšus sanāca šos abus dārzus salīdzināt. Manā skatījumā, igauņi atkal ir mums priekšā, jo tas dārzs man patika labāk. Pat nezinu kāpēc. Tas šķita lielāks, krāšņāks un daudzveidīgāks. Brīvāks. Un nekāš naudu par pastaigu pa āru (ok, mēs maksājām, jo gribējām redzēt arī palmu māju).
Novērojums no abiem dārziem – kāzeniekiem fotosesiju rīkošana šķiet pievilcīga tieši tur. Rezultātā Rīgā redzējām piecas vai sešas kāzas, vienas kristības un vienu 8-gadnieka dzimšanas dienu. Tartu, diemžēl, bija tikai vienas kāzas un daudz, daudz pāru un pensionāru. Laikam trāpījām nepareizā dienā. 😀 Bija skaisti, zaļi un brīvi. Laiks bildēm.
Rīgas palma. Šeit palmas bija augstākas, bet pati palmu māja maza un pieblīvēta. Igauņu bija liela, izstaigājami divstāvīga un…
…ainaviski iekārtotāka. Un vairākās vietās mitinājās rupucīši 🙂 Onkolis, kurš uzrauga māju, ļāva vienu rupuci arī samīļot.
Kadri no igauņu palmu mājas. Tur otrajā stāvā bija iemitināti arī kaktusi – tik daudz un dažādi, ka ne saskaitīt. Nospriedām, ka otrajā bildē redzamie kaktusi varētu būt kāda liela pilsēta – ar parastām mājām un daudzstāvenēm.
Principā vienīgā vieta, kurā man Rīgas dārzā bija mazā sajūsma. Aleja. Ne tik varena un drūma kā tā viena nekurienē, kurā reiz gadījās iemaldīties, bet arī iespaidīga. Protams, jauka vieta fotosesijai.
Tartu dārzs no Rīgas atšķiras ar to, ka tas ir ainaviski iekārtotāks. Ir vietas, kuras rada sajūtu par mežu, jo apkārt ir vareni koki, ir vietas, kuras asociējas ar akmens dārzu utt. Ļoti patika turienes takas no koka, kāpnes, ložņāšanas iespējas…
Rīgas pluss – Tauriņu māja. Mīnuss – atsevišķi jāmaksā. Tur bija karsti ne tikai man, bet arī manam fotoaparātam. Aizsvīdis minūtes desmit. Tropi! Šis zilais skaistulis man vislabāk gāja pie sirds.
Filigrāni ziedi. Vairs īsti neatminos, bet šķiet, ka pirmais ir no Rīgas, otrais – Tartu.
Rozes kā tādas mani neuzrunā, bet šīs izskatās tik īpašas 🙂 Rhapsody in Blue. Tartu
Kā dabā var būt kaut kas tik liegs un netverams? Tāds vieglums. Stipa joannis. Tartu
Jau atkal Tartu. Palmu māja bija tik milzīga, ka atlika vietas arī daudz un dažādām orhidejām. Vislabāk man patika tās baltās, jo atgādina dūjas.
Mūzika: Korpiklaani – Beer, Beer
thestoryofelza 