Hektors sāk jaunu dzīvi

francois-LelordPirmais, par ko es iedomājos izdzirdot vārdu Hektors, ir filma Hector and the Search for Happiness, kurā es jutos īpaša. Kāpēc? Kino un visa zāle man vienai pašai 🙂 Lūk, tā ir jānotrāpa dāvanu kartes izmantošanā. Bet ne par to. Uz Hektoru esmu trāpījusi pareizi, bet Fransuā Lelora (François Lelord, 1953) darbs Hektors sāk jaunu dzīvi (2013) nav redzētās filmas pamats, bet viens no darbiem par šo pašu psihiatru. Citos darbos Hektors meklē laimi, mīlestības noslēpumus un pazaudē laiku. Izklausās labi!

Tātad, Hektors ir psihiatrs, kurš savu darba slodzi regulē pats (un uzlikts ir teju maksimums). Pie viņa griežas regulārie klienti/pacienti un tā nu sanācis, ka visi runā vienu un to pašu – viņiem viss apnicis un gribas sākt jaunu dzīvi. Arī Hektors par to aizdomājas… Vai viņš jūtas laimīgs? Vai ir apmierināts ar pašreizējo dzīvi? Varbūt uz viņu arī var attiecināt slaveno diagnozi pusmūža krīze?

Vai sirds dziļumos viņu neurdīja vēlme pašam mesties neprātīgā ceļojumā bez galamērķa, jo arī pats pakausī juta vecumdienu dvašu? /25.lpp./

Lai arī man līdz pusmūžam vēl tālu, jau reizēm pārņem sajūta, ka gadi spiež 😀 Tapēc no vienas puses viegli, no otras puses grūti iedomāties, kā tas ir – tā sajūta, ka vecums tuvojas, bet vēl gribas dzīvot, ieviest kādas jaunas vēsmas ikdienas rutīnā. Galu galā izmēģināt jaunas, nekad nedarītas trakulības. Tāpat – otrā plāna tēli Hektoram sūdzas par karjeru, kurā sasniegti griesti, bet nav piepildījuma sajūtas. Tas ir kā? Viņiem taču viss ir! Ļoti patika, kā autors to bija noraksturojis – viņi brauc pirmās klases vagonā un no tā izkāpt viņi nevēlas. Bet kaut kas jāmaina! Patiesībā, kam ir jānotiek cilvēkā iekšā, lai būtu iespējams sākt jaunu dzīvi? Psiholoģiski tas noteikti ir ļoti grūti.

Lai arī darba tēma nav no vieglajām, autors to pasniedz ar tādu vieglumu un jā, šarmu. Nopietni – visas domas un idejas par aizejošo jaunību, iespējamo krīzi, vēlmi mainīt ikdienu, ir pasniegtas tik viegli. Lelors ir psihiatrs, kurš kļuva par rakstnieku, kad pašam viss apnika. Varbūt viņš visas savas gūtās atziņas ir ielicis šajos darbos par Hektoru? Vienīgais, kas man visā darbā traucēja, bija tās pāris vietas, kurās autors runā ar mani. Piemēram:”…varbūt lasītājs domā, ka..” un tamlīdzīgas frāzes. Personīgi man tas mazliet pabojāja darba kopējo atmosfēru. Neskatoties uz to, man ļoti gribētos, lai JR apgādā reiz iznāktu arī citas grāmatas par Hektoru (galvenokārt es ceru uz to, kurā Hektors to laimi meklēja).

Pusmūža krīzi var salīdzināt ar izkārtni veikala skatlogā. ”Dārgie klienti, informējam, ka veikals drīz tiks slēgts. Pasteidzieties veikt visus jaunajai dzīvei nepieciešamos pirkumus, jo pēcāk jau būs par vēlu!” /12.lpp./

Vai izlasīt? Jā, ļoti piestāv aizejošajai vasarai un dīkai lasīšanai zaļumos 🙂