Lasāmgabali XIX

Cik ļoti sen nav bijuši grāmatu stāsti! Jāatzīst, ka šajos stāstos jūtos mazliet ierūsējusi. Visu laiku pa galvu maisās doma, ka vajadzētu saņemties un uzrakstīt, bet vienmēr atrodas citas lietas, kas darāmas. Bet ja tā padomā – šī vispār nav bijusi mana grāmatu vasara (vismaz salīdzinot ar pagājušo gadu). Gandrīz vai var citēt vienas Skyforger dziesmas rindu: “Tik daudz bij pūliņu pielikts, bet maz izdarīts”… Tā kā par šodien stāstāmajām grāmatām es vairs nevaru izstāstīt pilnos teikumos, tad mazs ieskats trīs ļoti dažādos žanros.

300x0_kad_pazuda_dujas_mazvaksPirmais no tiem būs Sofi Oksanenas (Sofi Oksanen, 1977) vēsturiskais romāns Kad pazuda dūjas (2012). Ja šo es salīdzinu ar viņas iepriekšējiem darbiem (Attīrīšanās un Staļina govis), tad šis atšķīrās. Iepriekšējos darbos vēstures prizma pa lielam bija caur trim paaudzēm – sievietēm, tad tagad tā vairāk parādās caur divu atšķirīgu vīriešu skatījumu. Šeit priekšplānā ir divi tēli, nē, trīs – Rolands, Edgars un Judīte. Trīsstūris. Rolands ir taisnprātīgais brīvības cīnītājs, Edgars ir bezprincipiāls personāžs, bet Edgara sieva – bikla un neapmierināta ar izveidojušos dzīvi. Abi brālēni vienmēr ir turējušies kopā, tomēr karš izmaina visus. Romāna darbība norisinās 20.gs.40tajos un 60tajos gados. Vienā rādīts karš, bet otrā KGB spiegs Partss, kurš kaut kādā veidā ir saistīts ar Rolandu. Es kaut kur pazaudēju pavedienu, tāpēc nesaprotu – vai Partss ir tas pats bezprincipu Edgars, kurš vajadzības gadījumā pieskaņosies visām varām? Tas pats, kurš nodos visus, lai tikai glābtu savu ādu?  Tikai izlasot šo darbu, aptvēru, ka nemaz nezinu, kā karš norisinājās tepat, kaimiņzemē. Kā igauņiem nācās padoties apspiedēju priekšā. Bet cilvēku rīcības visur bijušas līdzīgas. Vienmēr ir bijuši taisnības cīnītāji un vienmēr ir bijuši pašlabuma meklētāji. Vēl pie šīs grāmatas varu piebilst, ka vāks ir ļoti nebaudāms, lai neteiktu pretīgs. Vienmēr to noliku ar priekšējo vāku uz leju. Izlasot es sapratu, kāpēc tas ir tāds un tomēr… brr.

300x0_pastaiga_pa_rigu-vaks-vaksGrāmata, kuru ilgi gaidīju un kurā tomēr mazliet vīlos. Skumji, bet fakts. Laikam sākšu ar formātu, jo tas bija pirmais, kas mani mazliet negatīvi pārsteidza. Grāmata ir liela. Mazliet lielāka par A4 lapu. It kā saprotu, ka formāts tāds, lai pilnā krāšņumā parādītu fotogrāfijas un tomēr. Tā kā tā ir tikai latviešu valodā, manuprāt, formāts varēja būt parastais. Ja būtu kaut pāris teikumi angļu vai kādā citā valodā, tad formātu varētu piedot, jo grāmata būtu pilsētu prezentējoša. Bet šāda… Runājot par tekstiem, tie gan ir iedvesmojoši. Es galvenokārt iedegos par Stūra māju, jo gribēju uzzināt vēl ko jaunu, bet nekā – atkārtošana, zināšanu māte 🙂 Bija interesanti palasīt arī par Nacionālo teātri, Operu, Biržu, Splendid Palace (es priecājos par vēsturiskā nosaukuma atgūšanu, tomēr man tā paliek kino Rīga). Un šīs ir tikai dažas vietas, ko piedāvā grāmata. Tajā ir tik daudz stāstu, ka gribas celties un izstaigāt visas pieminētās vietas. Dažas, lai iepazītu, bet dažas – lai palūkotos ar jaunu skatu. Piemēram, stāsts par Brīvības pieminekli. Kā to radīja, man bija zināms, taču tā liktenis padomju gados man bija jaunums. Reiz raidījumā TE! tika rādīta tā iekšpuse, to piemin arī šajā grāmatā, bet kā es tur varu tikt? 😀 Jā, ja grāmata būtu lētāka un krietni mazāka formāta, es to gribētu sev. Tagad ir vienkārši prieks, ka esmu ar to iepazinusies.

300x0_neparast_celoj_kura_fakirs_978-9934-0-4970-5Laikā, kad sagribējās atpūsties no senvēstures, Romēna Puertolā (Romain Puertolas, 1975) debijas darbs Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga IKEA skapī (2013) nāca tieši laikā. Viegls un mazliet ironisks humors ir tas, kas raksturo šo darbu. Tomēr šim vieglumam nepārtraukti cauri vijas šobrīd ļoti aktuālā tēma – nelegālie imigranti un bēgļi. Ašatašatru Lavašs ir radžastānietis, kuram ļoti patīk blēdīties un izkrāpt no ļaudīm naudu. Reiz viņš izdomā, ka viņam vajadzīga 15tūkstošu naglu gulta. Ciems “slimajam” faķīram samet naudu lidmašīnas biļetei uz Parīzi, jo tur atrodas tuvākais IKEA veikals… Stāstu par to, kā viņš iekļuva skapī, būs jālasa pašiem. Kaut kādā ziņā man šis darbs mazliet atgādināja Jūnasona Simtgadnieku. Protams, tikai situāciju nereālumā. Imigrantu jautājums ir nopietnāks par nopietnu. Kopumā uz darbu var skatīties divējādi: 1) kā uz izklaides darbu – sekot līdzi faķīra gaitām neko īpašu nedomājot un 2) kā uz pārdomu darbu – bēgļu jautājums un valstu rīcība. Vispār darbā tiek pieminētas arī citas nopietnas lietas kā konvencija par bēgļiem, pazudušas lidmašīnas un nogrimuši kuģi – tas viss no realitātes. Autors ir izteicies, ka viņa nākamais darbs būs par Napoleonu, kurš ir bijis iesaldēts… Izklausās interesanti, bet vai nebūs tāpat kā ar Jūnasonu? Pirmais darbs paķer, bet otrais šķiet vājāks? Laiks rādīs!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s