Baznīcu nakts

Vakar bija pasākums, kuru noteikti nekad neiedomātos savā pasākumu sarakstā – Baznīcu nakts. Par spīti tam, ka man bija gara darba diena, ātri samainīju darba somu pret mazo un devāmies naktī pretim baznīcu plaši atvērtajām durvīm. Šis noteikti ir pasākums, kuru atzīmēšu arī nākamajam gadam, tikai ar noteikumu – brīvdiena vai krietni īsāka darba diena, jo viss foršais lielākoties notika līdz 20 (un man tikai tad darbs beidzās). Bet nekas – ieskatu esmu guvusi un no tā vien jau varu secināt, ka ir labi un jāiet vēl.

Citējot i-netā ievietoto informāciju, tad: “Baznīcu nakts ir kultūras notikums, kas kristīgo draudžu baznīcās notiek vasaras sākumā, jūnijā. Tas ir laiks, kad baznīcā ienākt citādi un iepazīt kultūras un garīgās vērtības.“

Vakarnakt bijām 6 baznīcās. Visās nebija interesanti (vai nu nokavēts, vai nebija programmas). Iegājām un gandrīz uzreiz izgājām no Pēterbaznīcas, Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas, Reformātu baznīcas. Mazliet ilgāk uzkavējāmies Doma, Anglikāņu un Magdalēnas baznīcās. Un tagad foto.

Anglikāņu baznīca. Iegriezāmies tur brīdī, kad notika koncerts un ar ģitāru uzstājās Ratmirs Petrofs. Tās vizualizācijas uz sienām nepārtraukti mainījās. Bija forši izdomāts, ka viss zīmējas uz sienas un vēlāk tā vietā radās jauns attēls. Piemēram, tur, kur ir tie viļņi, sākotnēji bija krītoša zvaigzne un mākoņi, bet tur, kur ir kalni, vēlāk tapa zivtiņas un uzraksts. Ļoti saderēja ar skanošajām dziesmām.

Magdalēnas baznīca, kurā uzkavējāmies visilgāk. Ieejam iekšā un tur dziedājumi. Paceļu acis uz augšu un ieraugu šos ļoti skaistos griestus. Fantastiski!

Un tad bija iespēja uzkāpt tornītī. Patiešām klusums un ļoti klusināti dziedājumi. Visapkārt sveces… Sajūtas? Rāmums!

Tās pašas baznīcas pagrabs. Nu, tāda maza, iekšēja vilšanās. Es savā prātā biju iztēlojusies citādu ainu, bet lai nu būtu. Viens gan – pirmais, ko jūt ieejot pagrabā ir sveču smarža. Ļoti spēcīga!

Mūzika: Gregorian – Now We Are Free