Vai dzīvniekiem jātīra zobi?

Viens riņķis ap galdu, otrs, trešais un wiesner_teambeidzot esmu izlēmusi, ka tomēr gribu ieskatīties šajā grāmatā. Nosaukums ir pārāk ieinteresējošs (atbildi uz šo jautājumu, būs jāizlasa pašiem). 🙂

Hennings Vīsners (Henning Wiesner, 1944) ir zoodārza direktors un kā šķiet no šī darba, arī humorpilns cilvēks. Interesanta ir šī darba tapšanas vēsture. Viņš neizdomāja rakstīt grāmatu. Viss sākās ar zvanu. Vallija Millere (Valli Müller, 1969) ir Bavārijas radio redaktore un neatkarīga radiožurnāliste. Pēc šī zvana radās radio raidījums Visādi kustoņi, kas gada garumā izskanēja Bayern 3. Raidījums guva milzu atsaucību, tāpēc tapa arī šī grāmata Vai dzīvniekiem ir jātīra zobi? (2005). Savukārt Ginteram Matejam (Günter Mattei, 1947) šis raidījums deva tādu iedvesmu, ka visus dzirdētos stāstiņus viņš uzzīmēja, jo pēc izglītības ir grafiķis un ilustrators.

Kādēļ lapsenei vajag tik tievu vidukli – tas ir cits jautājums. Lielāka ķermeņa virsma ir priekšrocība, ja lidojot sanāk sakarst. Tādā gadījumā viduklis lapseni dzesē. Tas nozīmē, ka sievietēm lapsenes viduklis nav  vajadzīgs, jo viņas jau tāpat nemitīgi jūtas nosalušas, turklāt apkārt nelidinās. /24.lpp/

Šis darbs ir tik caurstrāvots ar asprātībām, ka lasot nevarēju nesmaidīt. Uzskatu to par lielu plusu, jo pierasts, ka grāmatas par dzīvniekiem ir ellīgi nopietnas, ka tās var lasīt tikai tad, ja esi tik kaismīgs dzīvnieku mīļotājs un gribi zināt visu līdz pēdējam sīkumam. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka jautājumi ir nenopietni un līdz ar to arī atbildes būs tādas. Bet tā nav! Zem visiem jautājumiem slēpjas tik liels āķis, ja tā varētu izteikties. Piemēram, vai vistas smejas?, vai govs grib zvanu ap kaklu?, vai jenotam vajag veļas dēli? vai vācu aitu suns saprot angliski? utt. Atbildes ir izsmeļošas – tās ne tikai sniedz atbildi uz konkrēto jautājumu, bet arī papildināti ar komentāriem par citiem zvēriem/kukaiņiem, kuriem ir līdzīgi.

Lai negadītos nosēsties uz apkures elementiem, tas (ods) papildus fiksē CO2 daudzumu gaisā, ko izelpo zīdītājdzīvnieki vai cilvēki, turklāt saož sviestskābi ķermeņa sviedros – mums diezgan labi pazīstamu no tuvinieku piesvīdušajām zeķēm. /62. lpp./

Dažas atbildes mani pārsteidza. Tagad ātri pārskatot saturu, pārsteigta biju par ežiem, aitām un takšiem. Labi, paķersim klāt vēl arī ziloni. Kas tad mani tur pārsteidza? Neatceros, ka es kādreiz būtu domājusi par to, cik adatu ir ežiem. Kāds ir pamanījies saskaitīt un to ir aptuveni 6 līdz 7 tūkstoši! Un ežiem adatas ir tas pats, kas mums mati – tās var izkrist, šķelties, pinkoties un starp tām var dzīvot ādas parazīti. Tas gan norāda uz to, ka ezis ir slims. Jūs zinājāt, ka balta aita ir cilvēku izgudrojums? Dabiski pasaulē būtu jābūt tikai melnām aitām. Un pašām aitām ir vienalga, kādas krāsas māsa blakus ganās. Savukārt runājot par takšiem, tad loģiski, ka taksis ir cilvēku ”radīts” suns. Daba pati nekad šādu suni nebūtu radījusi. Vispār, lasot atbildi uz šo jautājumu (Vai taksis ir tīši pazemināts?”), man palika bēdīgi. Visas tās dzīvnieku krustošanas izrādās ir tīrā spīdzināšana. Lūk, kur noved kāre pēc eksotikas un sensācijām. Prom ar skumīgumu! Izrādās, lielais zilonis ir tāda maiga dvēsele. Un ļoti ļaunatminīgs dzīvnieks. Nedariet pāri ziloņiem, bet samīļojiet tos! Viņi jūs par to atcerēsies arī pēc 30 gadiem. 🙂

Ziloņu dzinējs pedantiski ievēro tarifā noteikto četrdesmit vai piecdesmit stundu darba nedēļu, jo ziloņu streiku indieši nevar atļauties. Un kurš gan gribētu nostāties pret ziloņiem kā streiklauzi? /30. lpp./

Tā kopumā visu izvērtējot, jāsaka, ka šo grāmatu var lasīt visi, tomēr īstā mērķauditorija vairāk būtu bērni/pusaudži. Vēl gribētos ieteikt nelasīt grāmatu ātri, no vāka līdz vākam. Labāk lēnām, pa dažiem jautājumiem dienā. Nu, man personīgi tā liekas, lai tās asprātības nešķiet par daudz. Un nobeigumā vēl viens citāts uz jautājumu: ”Kā dresēt dinozauru?” (nespēju neielikt 😀 )

Dinozauri atlikuši vien Holivudā, un ar to mums jāsamierinās. Un tikai Stīvens Spīlbergs spēj tos dresēt. Tāpēc jau viņš ir bagāts vīrs. /104.lpp./