Lasāmgabali XIV

Iespējams gada pēdējais raksts. Īsi, konkrēti un bez īpaša ievada.

300x0_analfabeteAnalfabēte, kas prata rēķināt ir Jūnasa Jūnasona otrais darbs. Diemžēl, jāsaka, ka šis man vairs nelikās tik ļoti labs kā viņa Simtgadnieks. Kaut kā pietrūka. Varbūt ne pietrūka, bet fakts, ka es nespēju šim stāstam noticēt? Jā, arī Simtgadnieks bija neticams, tomēr šīs bija daudz neticamāks un bez tā dzirkstošā humoriņa. Drīzāk par daudz, daudz ironijas un sarkasma. Šis ir stāsts par Nombeko un viņas ceļu no Dienvidāfrikas līdz Zviedrijai. Par Holgera un Holgera tēvu, kuram riebjas monarhija. Un par veidu, kā šīs divas lietas krustojas. Jo, kas gan varētu būt kopīgs Nombeko, bijušās Dienvidāfrikas ateju tīrīšanas biroja priekšniecei ar Zviedrijas karali? Par šo darbu man tiešām ir tāda zināma dilemma – nekādi nevaru saprast vai man patika vai nē. It kā bija labi, Jūnasona stilā, tomēr kaut kas īsti līdz galam nebija. Nezinu. Tomēr, ja zviedri ekranizēs arī šo darbu, es noteikti to skatīšos. Esmu pat pārliecināta, ka filma man noteikti patiks.

Reiz izdevniecība Kontinentsaizliegtais izdeva kaut ko tādu, ko man noteikti vajadzēja izlasīt – Skota Smita darbu Aizliegtais kalns. Kāpēc tāda īpaša vajadzība? Man šī izdevniecība asociējas tikai ar lubenēm un vidējiem trilleriem (varbūt ar pāris izņēmumiem), savukārt, Aizliegtais kalns ir šausmu kategorijā. Paldies kolēģei par grāmatas aizdošanu 🙂 Šis vēsta par diviem jauniem pāriem, kuri laiku pirms koledžas uzsākšanas pavada Meksikā. Tur viņi iepazīstas ar vācieti Matiasu un uzzina, ka viņam pazudis brālis. Draugi piesakās doties viņam līdzi uz pēdējo zināmo brāļa vietu. Bariņam pievienojas arī grieķis, ar kuru iepazinušies iepriekšējā vakarā. Tā viņi dodas iekšā džungļos… Ja es to būtu lasījusi vidusskolā, mana sajūsma būtu vismaz 10x lielāka. Tagad izrāvu viens un divi, bet īsti nesajutu tās šausmas. Vairāk nervus kutinošu brīžu, kuru bija gana daudz (ko nevar teikt par filmu – vienkārši briesmīga un vienlaikus nekāda, jo nenormāli saīsināts stāsts + sagrozīti notikumi).

P.S. Pie viena atļaušos arī kaut ko novēlēt – grāmatām bagātu Jauno gadu! Priekā 🙂