Es šodien lasīju savas vecvecmammas rakstītās vēstules vīram. Vīram, kurš atradās izsūtījumā. Vēstulēs bija lasāms daudz kas, bet bija kaut kas vienojošs. Izmisums un cenšanās savilkt kopā galus.
Vēl es šodien uzzināju, ka mans vecvectēvs ir bijis jātnieku rotā. Daugavpilī.
Uzziņām pilna diena. Rosina pārdomāt, cik daudz es vispār zinu par savām saknēm. Vispār jautājums jau ir tikpat kā atbildams – praktiski neko.
thestoryofelza 