Cepam!

It kā jau loģiski, bet reizēm šķiet savādi kā var cepammainīties patikšanas un nepatikšanas. Un pat nemanīt brīdi, kad tas notiek. Es runāju par receptēm un pavārgrāmatām. Agrāk tās man bija vienaldzīgas. Nu ko var ņemties ar tām receptēm? Taču tagad… Varētu taču izprovēt šo un vēl šo… O, šis arī izskatās gardi! Ja runā tieši par pavārgrāmatām, tad es to vispirms piecreiz izšķirstu un tad tikai domāju vai man tā patiešām ir vajadzīga. Vārdu sakot – cik reāla ir iespēja, ka es no šīs grāmatas izprovēšu vairāk par vienu recepti. Ieraugot plauktā Edvarda Džī pavārgrāmatu Cepam! Maize, cepumi un kūkas no visas pasaules, notika kaut kas savāds. Es tajā absolūti iemīlējos.

Lietas, kas mani apbūra: receptes no visas pasaules. Tas ir viens. Teju visas es varu uztaisīt savā virtuvē. Tas ir divi. Neskatoties uz to, ka ir receptes no visām pasaules malām, sastāvdaļas nav problēma (kādu eksotiskāku vienmēr var aizstāt ar kaut ko līdzīgu). Un tas ir trīs. Nē, ir vēl arī četri – grāmatas noformējums.

Ja drusku atkāpjamies no lietām, kas mani apbūra, tad šī nav tāda parastā pavārgrāmata, kurā tikai apkopotas receptes. Šī ir tāda dziļāka, jo autors stāsta ne tikai pagatavošanas secību, bet arī par cepšanas vēsturi kā tādu, izceļot arī katra reģiona spilgtākās lietas. Bez tā atrodama arī informācija, kā katrs konkrētais cepums/maize/kūka ir radusies vai kāda ir tā loma mūsdienās. Tātad šo var saukt arī par pavārgrāmatu-enciklopēdiju/uzziņu literatūru. Piemēram, man bija interesanti lasīt par bagelēm. Nu kāpēc ir vajadzīga maize ar caurumu vidū? Izrādās, tas tā jau iekārtojies jau no senatnes.

Somijā un dažās Alpu zemēs plāceņa vidū izveidoja caurumu, lai maizi varētu iekārt striķī un pasargāt no pelēm. Tukšie vidi, kas joprojām ir raksturīgi bagelēm, ir tieši šīs agrāko laiku praktiskās pieejas liecība. /11.lpp., ievads/

Man kā tējas mīlei bija interesanti lasīt par to, kā radusies pēcpusdienas tējas dzeršanas tradīcija. Pie reizes uzzināju, ka ar to ir saistīta arī dzeramnaudas atstāšana.

Lai dabūtu pienācīgi karstu tēju, sīkmuižnieki pasāka skubināt apkalpotājus ar nelielu piemaksu. Šim nolūkam pie katra galdiņa atradās kastīte ‘’brīvprātīgam’’ dāvinājuma, lai paātrinātu apkalpošanu. /125.lpp., Apvienotā Karaliste/

Šādi varētu turpināt vēl ilgi un dikti, bet ļaušu jums pašīem atklāt, kas vēl slēpjas grāmatas dzīlēs. Noteikti, kāds padomās, ka visu informāciju var atrast arī internetā. Protams, var, bet tas nav gluži tas pats, kā to izlasīt pavārgrāmatā, kura uzreiz piedāvā pagatavot šos tradicionālos ēdienus vairākos variantos. Un skaistā noformējumā.

Lūk, esam atkal nokļuvuši pie lietām, kas mani apbūra. Noformējums – vienkāršs un vienlaikus ļoti elegants. Man patīk, ka šī grāmata savos zeltītajos vākos slēpj tik vienkāršas lapas (papildus prieks, ka nav glancētas!). Pats galvenais – tajās ir apkopotas tradicionālākās receptes no visas pasaules: Ziemeļamerikas un Latīņamerikas, Āfrikas, Apvienotās Karalistes, Īrijas, Francijas, Vācijas, Spānijas, Vidusjūras, Skandināvijas, Krievijas, Jaunzēlandes un pat no Izraēlas u.c. vietām. Vienīgi žēl, ka no Austrumeiropas ir tikai trīs receptes, bet Baltijas valstis nav pat pieminētas.

Runājot par to, cik vispār ir reāli tās pagatavot pārliecinājos savā atvaļinājumā. Šoreiz metu līkumu eksotiskajām valstīm, bet noteikti kaut kad gribētu kaut ko izprovēt, piemēram, ebreju medus kūku vai naan maizi. Šoreiz eksperimentēju ar Eiropas receptēm un Ziemeļameriku. Kā man gāja? To var uzzināt izlasot par šokolādes skaidiņu cepumiem, sīpolu tarti un olu krēma kūku spāņu gaumē. Un cik grūti bija izvēlēties, ko tieši es gribētu pagatavot! Lielai daļai recepšu sastāvdaļas ir viegli pieejamas. Protams, ir arī pa kādai eksotiskākai sastāvdaļai, bet ja tā nav pamatlieta, tad var arī izlaist vai aizstāt ar garšai līdzīgu (es pārstāvu pārliecību, ka pie receptēm nav jāturas 100-procentīgi).

Mans kopvērtējums? Šī grāmata tiešām ir mani apbūrusi. Recepšu daudzveidība, iespēja izvēlēties grūtības pakāpes un izziņas iespējas. Fantastiski!

One comment on “Cepam!

  1. Atbalsojums: Kanēļa zvaigznītes | thestoryofelza

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s