Mana ”projektiņa” otrā daļa. Pēc grūtības pakāpes tai būtu jābūt vidējai, taču… īsti nebija. Bija citas lietas – sprakšķoša eļļa un liela raudāšana sīpolu dēļ 😀 Vispār, šis bija tāds mazais izaicinājums, jo man sīpoli negaršo. Fotoattēlā izskatījās tīri ēdami, bet dzīvē – tik gards! Vienīgi, receptē minēts, ka ēdams gan silts, gan auksts. Es tomēr priekšroku dodu siltam. Aukstam šķita, ka tās sastāvdaļas sadalījušās – atsevišķi jūtama pamatne, sīpoli un krējums. Un zudis aromāts.
Ja atkal ielūkojamies vēstures lapaspusēs, tad šī tarte ir iecienīta Vācijā kā uzkoda kopā ar jaunu, nenorūgušu baltvīnu Federweisser. Vīndari un vīna festivālu dalībnieki, tāpat kā es, šo tarti labprātāk bauda siltu.
Nepieciešams:
Pildījumam:
- 4 maigas garšas sīpoli (kādi mājās biju, tādus ņēmu)
- 1 ēdk. sviesta
- 70g gabaliņos sagriezta kūpināta šķiņķa (šķiet, ka man bija vairāk, bet tas nudien ir sīkums)
- 3 olas
- 350ml trekna salda krējuma
- sāls un malti pipari
Mīklai:
- 350g miltu+milti pārkaisīšanai
- 125 ml remdena piena
- 20g svaiga rauga
- 1 tējk. cukura
- 25g kausēta sviesta+sviests ieziešanai
Pagatavošana:
- Gatavo mīklu: bļodā iesijā 100g miltu un vidū izveido iedobīti. Ielej pienu un iedrupina raugu. Pievieno cukuru, samaisa, pārklāj ar dvieli un atstāj uz 15 minūtēm, lai rūgst. Pēc tam rauga maisījumam pievieno pārējos miltus un samīca gludu mīklu. Pārklāj ar mitru dvieli un atstāj uz 1h, lai rūgst, līdz apjoms dubultojies. Liek uz miltiem apkaisītas virsmas un izveltnē apli.
- Cepeškrāsni sakarsē līdz 160 grādiem. Tartes veidni (diametrā 28cm) (man tādas nav, tāpēc ņēmu kūkas formu ar noņemamām malām) ieziež ar sviestu, ieklāj izveltnēto mīklu.
- Gatavo pildījumu: sīpolus pārgriež uz pusēm un sagriež plānās šķēlītēs. Pannā izkausē sviestu, pievieno šķiņķi, cep 1-2minūtes, tad pievieno sīpolus un pārkaisa ar sāli un pipariem. Sautē 5-6minūtes, līdz sīpoli kļūst caurspīdīgi, noņem no uguns, atdzesē, pēc tam uzziež uz mīklas veidnē.
- Olas sakuļ ar krējumu, sāli un pipariem un pārlej sīpolu pildījumam. Cep 50 minūtes, līdz tarte kļūst zeltaini brūna (ja virsa pārāk strauji apbrūnē, to pārklāj ar foliju). Kā jau minēju, var pasniegt gan siltu, gan aukstu.
Ja atskaita iepriekš minētās “grūtības” ar sīpoliem un cepšanu, pievienojot manu ne pārāk veiksmīgo rauga mīklas izveidošanu, šo nevarētu saukt par grūtu recepti. Bet šī noteikti ir tāda, kura brīvdienās varētu kalpot kā vieglas vakariņas. Vēl viens punkts izprovējamās grāmatas labā.
Mūzika: Amorphis – The Wanderer
thestoryofelza 