Dzintara laikmets

Beidzot ir uzradies laiks aizdoties uz izstādi, kuru plānoju apmeklēt jau septembrī. Man patiešām patīk tematiskās izstādes, kuras rīko Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Arī šī – Dzintara laikmets – ļauj uz lietām paskatīties citādāk. Izstāde apmeklējama no 20.septembra līdz 26.oktobrim, tā ka laika nudien vairs nav daudz. Projekta mērķis ir pētīt dzintaru kā vienu no latviešu identitātes simboliem un jaunā gaismā parādīt tā izpausmes no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

Šajā izstādē man ļoti patika daudzveidība un parādītā dzintara slāņainība un nozīme. Dzintars ir ne tikai dzintars, bet arī smaržas, radio aparāti, cilvēka vārds, vietas nosaukums utt. Vēl interesanti bija palasīt cilvēku domas par dzintaru – kas viņuprāt tas ir: sveķis, priedes asara, alus krāsa, senču saknes, Čīča… Izstādes kuratore Inese Baranovska par dzintaru ir teikusi:

Mēs to mīlam un nīstam reizē, saucam par banālu, tomēr ļoti lepojamies, – esam dzintaram cieši piesaistīti.

Viens no izstādes vadmotīviem ir mākslinieka Edgara Iltnera glezna ‘’Dzintara meklētāji’’. Tas ir tapis 1959.gadā un tieši ar šo gleznu esot sākusies izstādes ideja. Dzintars suvenīros – šī ideja ir tik klasiska un vienlaikus arī tas, kas veido mūsdienu izpratni par to. Ar dzintaru rotāti kausi, svečturi, lādītes… Jābūt gataviem skatīties uz daudzām padomju laikos (līdz ar to arī stilā) tapušām lietām – it kā liekas baisi padomiski, taču tajā pašā laikā tās ir laikmeta liecības. Dzintars savus ziedu laikus vispār piedzīvoja tikai pēc Otrā pasaules kara un tas jau daudz ko izskaidro. Atļaušos citēt dzintara popularitātes gaitas: ”Par to, ka dzintars bijis aktuāls, liecina kāda Liepājas muzejā atrasta pastkartīte no 1920. gadiem – foto un grafikas darbs ar cilvēkiem, kas jūras krastā meklē dzintaru. Savukārt pēckara periodu pārstāv patiešām grezni priekšmeti, kur nekautrīgi dzintars izmantots arī kā valdošo varu akcentējošs elements. 20. gs. sešdesmitos un septiņdesmitos gadus iezīmē modernistiskākas tendences, savukārt pasaulē liels dzintara modes vilnis bijis deviņdesmito gadu sākumā, pēc Stīvena Spīlberga filmas „Juras laikmeta parks”, savukārt 21. gadsimtā atkal piedzīvojam dzintara renesansi – tā vērtība ir ārkārtīgi augsta. To iekāro gan arābi un ķīnieši, gan amerikāņi un krievi.’’

Izstādē ir ne tikai lietišķi mākslas darbi, bet arī Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli no dažādiem laikiem. Tie vēsta par dzintara ieguvi un apstrādi, par uzņēmumiem, kuri nes dzintara vārdu, gan arī prezentē dzintaru kā Latvijas suvenīru. Priecē, ka izstāde neizgaisīs – visi iegūtie materiāli un veiktie pētījumi tiks apkopoti grāmatā Dzintara laikmets. Grāmatas mērķis gan nav tikai apkopot izzināto, bet arī iepazīstināt un popularizēt Latviju caur dzintaru kā latviešu nacionālo simbolu.

IMG_6313Lādes fragments. Izgatavots Liepājas Valsts daiļamatniecības skolā 1951.g. kā Liepājas dāvana Rīgai 750.gadu jubilejā.

IMG_6315Dzintara Ļeņins. Sazin kāpēc izskatās pat ļoti labi…

???????????????????????????????Senlatviešu krīvs nodod savas zināšanas māceklim (12.gs., Daugmales pilskalns). Fotogrāfijā to var slikti redzēt, bet krīvs sniedz dzintara gabaliņu.

IMG_6325Radiouztvērējs ”Dzintars”. Īsti nevarēju saprast, bet iespējams 60-tie gadi.

IMG_6335Dzintara koka zaros. Šādu es reiz arī savās mājās gribētu. Varbūt ne tik gigantisku, bet tos mazos suvenīra kociņus gan varētu.

IMG_6352Dokumentu turētājs. Noteikti nevarēju iedomāties, ka PSRS ir bijis šādu skaistu lietu.

IMG_6356Miniatūras lietas vienmēr izskatās vai nu smieklīgas vai mīlīgas. Šī ir mīlīga suvenīru koklīte. 60-tie gadi.

Vēl paliek tikai viena izstāde, kura būs aplūkojama Biržā, šķiet, ka decembrī. Arī par šo izstādi būs ieskatiņš 🙂

Info: riga2014, lnmm.lv

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s