Vienkoču parks

Gan šo, gan iepriekšējo izbraukumu es saucu par Vidzemes iekarošanu. Protams, labā nozīmē. Mana tuvākā apkaime pa lielam ir jau apskatīta, tāpēc jādodas tālākās ārēs. Es negribu runāt par tradicionālām vietām, bet vienu īpašu, kuru dzirdēju pirmo reizi. Domāju, ka daudzi nemaz nezina par šādas fantastiskas vietas eksistenci – Vienkoču parks. Parka lielais pluss – strādā katru dienu no 10 – 18, bet ziemas periodā līdz tumsai un ieejas maksa ir maza.

Parks atrodas GNP, Līgatnes novadā pie IMG_6110Līgatnes upes. Parka teritorija ir liela, bet visa apstaigājama un izbaudāma pateicoties parka saimniekam kokgriezējam Rihardam Vidzickim. Kā rakstīts mājas lapā, tad parka pamatkoncepcija ir balstīta uz koka amatniecības un vienkoču izstrādājumu popularizēšanu. Šī parka izveides pamats balstās uz iespējami maksimālu dabas materiālu pielietošanu. Varbūt kādam tas izklausās pēc kārtējā ekofanātisma, taču es domāju, ka šis ir brīnišķīgs veids kā parādīt, cik apbrīnojama ir mūsu daba un tas, ko tā spēj mums sniegt.

Parkā ir vairākas zonas, kas nemanāmi pāriet viena otrā. Un kas ir pats labākais – tās tiešām nekonkurē savā starpā, bet papildina vienu otru. Tas ļauj izbaudīt gan neskarto dabu, gan klasisko, moderno dārzu, gan arī dažādās takas, kuras papildinātas ar koka skulptūrām – dzīvniekiem, pasaku un teiku tēliem, kā arī pēc vēsturiskiem avotiem veidoti objekti (es joprojām cenšos saprast, kas tas par ķēniņu tur bija ieslēpies?). Piemēram, ir apskatāms moku placis, kas izveidots 2005.gadā kā simbolu soda ekspedīcijai, kas sekoja pēc 1905.g. nemieriem. Tur ir redzami gan seno moku rīku prototipi, gan autoru radošā ideja (bet pie šī plača atjaunošanas gan būtu jāpiestrādā). Pie moku plača sākas dzīvnieku taka.

IMG_6159Mani nevis pārsteidza, bet priecēja, ka dzīvnieki bija tik reālistiski. Un tas, ka reizēm putni bija jāmeklē augstāk par savu degunu.

IMG_6115IMG_6137

Kalnu ieleja. Šie ēku maketi gar upītes krastiem (kura nebija gluži sausa, bet ne arī gluži plūstoša) ļauj iedomājies kalnu ieleju, kā arī iespēju redzēt, kā izskatījās ēkas, kuras šodien vai nu nepastāv vai arī ir ļoti slikti saglabājušās. Tā kā šie bija mani pirmie ēku maketi, tad man ļoti, ļoti patika 🙂 Un vēl tas, ka tās tik dabīgu tur iederējās. Mājiņas veidotas no īpaša koka, lai izturētu mūsu trakos laika apstākļus.

IMG_6167

Īpatnu sajūtu radīja Vienkoču svētvieta. Varbūt ne gluži pats stabs, bet apziņa, ka tas ir saglabājies no neolīta laikiem (nu, es vismaz ceru, ka tas bija īsts). Tā kā šis kokā grieztais tēls ir ar sakrālu raksturu, tad tā priekšā pulcējās dzimtas locekļi, lai godinātu savus senčus un piekoptu kultu. Viņi arī ticēja, ka piešķirot senču gara atveidojumu materiālā, tas aizsargās dzimtas locekļus pret ļaunajiem gariem, veicinās medības un zveju utt..

IMG_6173
Fenomenāla ir smilšu maisu māja. Ideja par tās izveidi radās 2008.gadā. Tās pamatā tiešām ir smilšu/zemes maisi. Bildē ir redzama tāda kā priekšistaba, kas veidota no malkas, māliem un stikla pudelēm. Ja interesē mazliet sīkāks apraksts, tad var izlasīt šeit un šeit.

Jauku atpūtu!

P.S. Oktobra pirmajā sestdienā parks piedzīvo īpašu nakti, kad viss tiek apgaismots ar svecītēm un lāpām. Sajūtās varētu būt īpaši un acīm skaisti!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s