1514. Grāmata. 2014

Reizēm man šķiet, ka es neesmu normāla. Nu, kur var būt tik liela jūsma par grāmatām? Vispārēji ņemot, šī jūsma nav noplakusi kopš 1514.gada (bet transformējusies gan), kad sākās īsts grāmatu bums (lai gan Gūtenbergs savu iespiedierīci izgudroja 15.gadsimtā). Kāpēc es to vispār pieminu? No 2.jūlija līdz pat 1.aprīlim LNB jaunajā ēkā apskatāma patiešām vienreizēja un unikāla izstāde 1514. Grāmata. 2014. Šī noteikti ir no tām izstādēm, kura apmeklējama vairākkārt, jo dažas grāmatas tiks nogādātas savā vietā ātrāk, bet to vietā nāks citas (piemēram, janvārī dažas aizceļos atpakaļ uz mājām un to vietā nāks grāmatas no Oksfordas). Izstādes mērķis – ar grāmatu kā liecinieku parādīt Eiropas kultūru, politiku un mentalitāti pirms 500 gadiem, vēršot uzmanību uz cilvēka personīgajām attiecībām ar tekstu un pasauli.

Nekad nebiju iedomājusies, ka caur grāmatām, kas izdotas IMG_5782vienā gadā – 1514 – var izzināt tik daudz. Izstāde iekārtota tā, ka tur mierīgi varētu novadīt pāris vēstures stundas/lekcijas. Būs gan par viduslaiku liturģiskajiem, teoloģiskajiem uzskatiem, nāvi, humānistiem, vēstures izpratni, laicīgās dzīves atspoguļojumu, zinātnes attīstību, dzejas uzplaukumu, dažādu vārdnīcu rašanās, valsts pārvaldi, padomu grāmatas un daudz, daudz visa kā cita. Šī lielā daudzveidība parāda gan intelektuālo dzīvi, gan arī ikdienu un paradumus.

Izstādes kuratore ir Astrīda Rogule. Man tiešām ir prieks, ka ir šādi uzņēmīgi cilvēki, kuri var sarīkot kaut ko tik brīnišķu. No 18 Eiropas bibliotēkām, piemēram, Edinburgas, Mančestras, Parīzes, Strasbūras u.c. pilsētām uz Rīgu ir atceļojuši 80 sējumi. Jāpiebilst, ka tikai piecas no tām ir no LU Akadēmiskās un LNB krājuma. Tie ir izstādīti speciālās vitrīnās – ar perfektu klimatu, īpašām gaismām un putekļu kontroli (jāpiebilst, ka šādas vitrīnas vēl ir tikai Rīgas Biržā). Žēl, bet loģiski, šos sējumus nav iespējams šķirstīt. Talkā nāk modernās tehnoloģijas – pie katras vitrīnas ir panelis-ekrāns, kurā digitāli var ‘’pašķirstīt’’ grāmatas un izlasīt tās informāciju (šo tekstu līdzautors ir vēsturnieks Andris Levāns). Viena ir pataustāma gan – pieļauju, ka kopija. Mazliet taukainas lapas, iespiedumi…

Protams, rodas jautājums, kāpēc tā pēkšņi cilvēki sāka interesēties par grāmatām? Viens no iemesliem ir tas, ka grāmatu iespiešanas process no Gūtenberga laikiem līdz 1514.gadam kļuva daudz vieglāks, lētāks un pieejamāks, kā arī iespiestās grāmatas kļuva pieprasītākas par manuskriptiem. Tagad varēja lasīt ne tikai tie, kuri varēja atļauties pasūtīt, bet arī parastāki ļaudis (ja prata lasīt). Parādījās arī jauna profesija – grāmatu izdevējs. Aldo Manucio (Aldus Manutius) kļuva par īpašu izdevēju – viņš bija tas, kurš izdomāja burtu slīprakstu (italic). Tā kā viņš bija itālis, šis rakstības veids ieguva savu nosaukumu. Pateicoties grāmatām, mainījās pasaules uzskats. Parādījās humānisti, attīstījās dabaszinātnes un viss pārējais. Reformācija.

Šajā reizē es nenoklausījos visu, bet izstādē ir izstādīta arī klausāmgrāmata – Roterdamas Erasma “Muļķības slavinājums” latviešu, angļu un latīņu valodā, kur tekstu ierunājis Juris Strenga.

IMG_5784Liturģiskie teksti – lūgšanu grāmatas, kurām pamatā ir psalmu apkopojums, kas ļāva individuālam kristietim un draudzei piedalīties Mises norisēs un apliecināt savu ticību Dievam (to varēja darīt arī ārpus Mises, tādējādi jo kvēlāk apliecinot savu ticību).

IMG_5787Zemnieku kalendārs. Šis kalendārs tapis ap 1513.gadu Skonē, Zviedrijā un veidots no pergamenta sloksnes. Kalendārs ir kā piemērs laicīgā un liturģiskā laika ciešajai savstarpējai saiknei vēlajos viduslaikos.

IMG_5796Lācars Spenglers. Svētā bīskapa Eisēbija [dzīves] apraksts. Šis darbs ir īpašs ar to, ka titullapā ir Albrehta Dīrera kokgriezums ar Sv. Hieronīma attēlojumu.

IMG_5805Antonio de Nevriha. Latīņu-spāņu un spāņu-latīņu valodas vārdnīca. Viņš ir pirmais spāņu valodas gramatikas autors un ar šo vārdnīcu veicināja spāņu literārās valodas attīstību (mazliet miglains  foto, bet tur tiešām ir ļoti specifiska gaisma).

IMG_5810Roterdamas Erasms. Muļķības slavinājums. Lūk, kā izskatās oriģināls. Studijlaika atmiņas par šo darbu.

IMG_5822Autors nezināms. Dažādas jaunākās ziņas no brazīļu zemes. Nozīmīga ar to, ka 15./16.gs. cilvēki sāka apgūt jaunas pasaules daļas un tirdzniecības ceļus. Ar šādām avīžu priekštecēm par atklājumiem stāstīja ceļotāji, tādējādi par atklājumiem uzzināja arī neceļotāji.

IMG_5831Lielā Brīvības harta. Anglijas karaļa Džona Bezzemja izdots tiesību akts, kas noteica valdnieka un viņam pakļauto attiecības. Tik svarīgs viduslaiku tiesību dokuments, bet manas plaukstas lielumā. Tas bija pārsteigums, jo pēc lekcijām sapratu, ka tas ir kā vīstoklis. Īpašais izīrēšanas noteikums bija, ka šo grāmatu nedrīkst vērt vaļā. 😦

IMG_5837Hartmans Šēdels. Hronika. Īpaša ar to, ka ļāva izzināt ne tikai tālas un nezināmas zemes, bet ļāva arī ielūkoties attēlos. Gribu uzsvērt, ka LNB īpašums.

IMG_5889Ambrodžio Leone. Par Nolu. Mazs, skaidri izklāstīts, izsmeļošs, saprotams, uzticams, pievilcīgs, patiess, nozīmīgs, daudzveidīgs un noderīgs darbiņš (tas ir grāmatas nosaukums!). Nola ir pilsēta netālu no Neapoles, kurā dzimis autors. Tajā redzams detalizēts pilsētas plāns un apkārtnes ainavas.

IMG_5904Francisko Himeness de Sisnero. Daudzvalodu bībele. Pirmais daudzvalodu bībeles izdevums. Šis izdevums atklāj domāšanas veida maiņu vēlo viduslaiku Eiropā: kritisku attieksmi pat pret vissvētākajiem tekstiem un atgriešanos pie avotiem.

Informācija: riga2014, diena

P.S. Ja ar vērienu, tad pamatīgu. Izstādi papildinās arī vairāki akadēmiskie lasījumi 21.gadsimta saturs, kuros piedalīsies tādi prāti kā Flāvija Bruni, Miri Rubina, Endrū Petegrī, Svens Birkerts un Paskāls Mersjē (Nakts vilciens uz Lisabonu autors). Lasījumu tēmas ļoti daudzveidīgas – grāmatniecības vēsture un bibliotēku fenomena attīstība Eiropā, sabiedrībai svarīgi kultūrvēsturiskie un kultūrpolitiskie jautājumi, kas skar gan Eiropas kultūras vēsturi, gan mūsdienas, valodu lietošana un izplatība Eiropas vēsturē (īpaša nozīme ir latīņu valodai) u.c. tēmas.

P.S.S. Ja tiešām uzstāsies Umberto Eko, būs kā nebūt jāizbrīvē laiks.

One comment on “1514. Grāmata. 2014

  1. Atpakaļ ziņojums: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #9 (28.07.-03.08). | baltais runcis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s