Jau atkal par dzintaru

Es atkal apciemoju dzintaru. Ko padarīsi, ka šis ir viens no šī gada vadmotīviem? Šoreiz šajā ierakstā būs par divām dzintara izstādēm. Viena apskatāma mākslas galerijā Putti, bet otra LNVM Brīvības bulvārī.

Pirmā, kuru apskatīju, bija mākslas galerijā Putti. Galerija organizē starptautisku laikmetīgo rotu izstādi Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās. Šī izstāde apskatāma no 23. maija līdz 26.jūlijam, tā kā gribētāji vēl var paspēt. Kā vēsta galerijas mājaslapa, tad izstādes pamatideja ir ”saistīta ar vēlmi parādīt dzintara pielietojuma diapazonu laikmetīgajās, profesionālu mākslinieku darinātajās rotās. Šo interesi lielā mērā pamato dzintara īpašā materialitāte – un tā vēsturiskā nozīme.” Izstādes veidotāji caur rotām ir centušies parādīt arī dzintara ceļu, kas iezīmējās starp Baltijas jūru un Romas impēriju. Tā kā šis ceļš ir vijies caur daudzām valstīm, tad izstādē piedalās ne tikai Latvijas un Itālijas mākslinieki, bet arī Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Austrijas, Slovēnijas un Ungārijas mākslinieki. Pavisam kopā izstādē piedalās 20 mākslinieki (sīkāka informācija par māksliniekiem apskatāma => šeit ).

IMG_5528

IMG_5529

 

 

 

 

 

 

Oriģināla un ļoti mīļa ideja – skudras kā dzintara nesējas. 🙂

IMG_5533

 

 

Dzintara rotiņas muzikālā noskaņā. Autors, kurš radīja šīs rotas, tās sāka gatavot 2013.gadā – Dziesmu svētku laikā.

 

 

IMG_5534

 

 

 

 

Man ilgi bija jāskatās, lai saprastu, ka tur ir ziediņi. Ļoti piemīlīga, bet pēc skata trausla piespraude.

IMG_5536

 

Šīs rotas mani apbūra. It īpaši tā, kur dzintars tiek vests mašīnā. Man gan grūti iedomāties, ka šī par rotu, bet kā suvenīru es plauktiņā glabātu gan. IMG_5537

 

 

 

Dzintara ceļš. Man šis gan atgādina kaut ko citu, bet lai būtu. Es laikmetīgo mākslu īsti labi nesaprotu…

 

 

 

Otra izstāde, kuru apskatīju bija Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens, kuru organizē LNVM. Šī izstāde ir īpaša ar to, ka apskatāms muzeja plašais dzintara klāsts – neviens eksponāts nav no cita muzeja vai valsts. Viss pieder pašam LNVM. Šī izstāde skatāma daudz ilgākā posmā – no 15.maija līdz 1. novembrim. Ir vēl viens iemesls kāpēc devos uz šo izstādi – tā ir mana bijusī fakultātes ēka, kurā piedzīvots tik daudz! Man bija patiešām skumji staigāt pa telpām un secināt, kuras telpas piedzīvojušas pārvērtības – dekanāta sienā izveidots caurums, lai savienotos ar otro auditoriju, pirmā pārvērsta līdz nepazīšanai… Pievērsīsimies pašai izstādei.

Visiem ir zināms, ka Baltijas jūras dzintars ir pazīstams jau no seniem laikiem. Ja Kurzemes piekrastē atradīsiet dzintaru, tad ziniet, ka tas iespējams nāk no paleolīta/neolīta laika. Senie cilvēki ātri vien novērtēja seno akmeni, tāpēc Baltijā izveidojās dzintara apstrādes centri un savu produkciju ”eksportēja” uz tālām zemēm. Kā vēsta mājaslapa, tad ”Lubānas ezera un jūras piekrastes apmetnes diktēja dzintara izstrādājumu modi visā Austrumeiropā, to darinātā produkcija bija izplatīta no Polārā loka līdz pat Vidusdņeprai”. Dzintaram bija arī mītiska nozīme. To šuva klāt pie apģērba, izmantoja rotās, deva līdzi mirušajam kapā. Šādu secinājumu nekur vēl nebiju lasījusi, tāpēc atļaušot vēlreiz citēt: ”No dzintara gatavotās rotas savu simbolisko vietu latviešu kultūrā saglabājušas līdz pat mūsu dienām. Rotu veidi mainījušies līdzi laikam un modei, bet materiāls palicis tas pats: 20. gs. otrajā ceturksnī iecienītas bija smagnējas kreļļu virknes no precīzi apstrādātām olveida krellēm, savukārt padomju periodā dzintara rotas apliecināja latviskās gaumes turpinātību”.

IMG_5539IMG_5544IMG_5542IMG_5543

IMG_5546IMG_5553

Mūzika: Nine Inch Nails – Hurt (live)

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s