Mājās. Īsa privātās dzīves vēsture

bill brysonAtšķīru vienu reizi, atšķīru otru reizi, trešo… katru reizi palasīju pa maziem gabaliņiem, bet ar to nepietika. Mani urdīja vēlme izlasīt visu. Šis ir viens no maniem pēdējā laika labākajiem atklājumiem. Es runāju par Bila Braisona (Bill Bryson, 1951) darbu Mājās. Īsa privātās dzīves vēsture (2010). Vai kādreiz esi iedomājies, kā vēstures plūdumā iederas tava māja? Vai to, cik daudz tava māja ir spējīga izstāstīt, ja tā stāv šķietami jau no laika sākuma?

Braisons ir dzimis amerikānis, bet lielāko daļu savas dzīves nodzīvojis Lielbritānijā. Kādu laiku uzturēdamies  ASV, 2003. gadā viņš nolemj atkal atgriezties Lielbritānijā un apmetas nomaļā Norfolkas ciemā. Tur viņš apmetas kādā bijušajā mācītājmuižā. Kādu dienu kāpdams uz bēniņiem, lai noskaidrotu sūces un ūdens pilēšanas iemeslu, viņš ierauga slepenas durvis, kuras nekur no ārpuses nav redzamas. Tas rosina viņā domas, bet vēl nekas konkrēts tas nav. Tāpat, kādu dienu viņš spēlējas ar sālnīcu un piparnīcu un iedomājas, kāpēc tieši šīs divas garšvielas mums ir kā pamats? Velkot mugurā žaketi – kāpēc žaketei piedurknes galos ir pogu rinda, ja tām nekāda reāla pielietojuma nav? Tā rodas ideja izpētīt māju. Istabu pēc istabas un atklāt, kādas vēstures detaļas un notikumus tās sevī slēpj. Kas to būtu domājis, ka vēsture no šādas perspektīvas var būt tik aizraujoša!

Mājsaimniecības vēsture nav tikai gultu, dīvānu un virtuves pavardu vēsture, kā es biju iztēlojies; tas ir stāsts par skorbutu, gvano, blaktīm, līķu zagšanu un visu citu, kas jebkad noticis. /B. Braisons/

Šis darbs nudien nav tikai par telpām un to, kā radās lietas tajā. Piemēram, ja jūs nokāpsiet pagrabā, par ko jūs stāstīsiet? Tak ne jau kā un ko tur laika gaitā glabāja. Pagrabā ir redzami mājas pamati – tātad nodaļa par to, kā attīstījās būvniecība un arhitektūra. Tāpat ar guļamistabu – ne tikai par gultām, bet arī par līķu zagšanu un slimībām. Tas ir tas, kas mani vienkārši aizrāva šajā darbā. Nevienā lapā es neatradu sausus vēsturisko faktu atstāstus. Tie visi bija tā savīti kopā pieminot gan personības, gan lielos izgudrojumus (kas lielākoties uzreiz netika novērtēti), gan arī dažādi sīkumi, kas mainījuši pasauli.

Tikai retais vēstures notikums ir tik pamatīgi mainījis pasauli kā Kolumba nemākulīgie garšvielu meklējumi. /190.lpp./

Apbrīnojami, cik daudz laika un enerģijas autors ir ieguldījis šajā darbā, jo, lai to visu izpētītu, ir bijis jāizskata ne mazums materiālu. Priecēja, ka darbam ir pievienota arī pamatīga bibliogrāfija – ja kāds netic Braisona rakstītajam, var pats pārbaudīt vai arī vienkārši iedziļināties kādā tēmā daudz dziļāk, nekā tas ir aprakstīts šajā darbā. Kaut kāda apjausma man bija, bet nekad nebūtu iedomājusies, ka mums šodien pierastās lietas ir nākušas tik skaudri lēni, baisi un asiņaini. Piemēram, tā pati tēja. 18.gs.beigās ASV muitas nodoklis tika atcelts visām precēm, atskaitot tēju. Tam bija savi iemesli, kurus šeit neatstāstīšu, citādi šis ieraksts izvērtīsies bezgalīgs. Vārdu sakot, amerikāņi satrakojās un sekoja notikums, kas vēsturē pazīstams ar nosaukumu Bostonas tējas dzeršana.

Tēju strēba strādnieki un eleganti malkoja dāmas. To dzēra brokastīs, pusdienās un vakariņās. Tas bija pirmais dzēriens vēsturē, kas nepiederēja nevienai šķirai, un pirmais dzēriens, kam izveidojās savs rituāla laiks: tējas stunda. /194.lpp./

Arī cīņas par dažādām garšvielām ir bijušas baisas un asiņainas. Mode? Arī tā šeit ir aprakstīta. Es patiešām nezināju, ka Anglijā ir bijis cepuru nodoklis (tikai tādēļ, lai atbalstītu vietējos cepuru ražotājus; par platmaļu valkāšanu bija jāmaksā sodi), loga un stikla nodoklis un kādi tik vēl nodokļi. Autors modes tēmā ir ”racis” dziļāk un izpētījis ne tikai kas valkāts, bet arī kā dažādie audumi radušies – lini, kaņepes, vilna un kokvilna, kuras dēļ atsākās verdzība, jo bija nepieciešams liels darbaspēks (nu, šis gan nav vienīgais iemesls).

Kokvilnas audums mūsdienās ir pavisam parasts audums, un mēs esam aizmirsuši, ka savulaik tas bija ārkārtīgi dārgs – pat dārgāks par zīdu. /402.lpp./

Ja jau tiek runāts par darba spēku, tad tematiski autors novirzās uz darbanamiem, kuros bija jāuzturas trūcīgajiem ļaudīm. Kas to būtu domājis – Frīdrihs Engelss pret trūcīgajiem izturējās līdzcietīgi, taču neko nespēja to labā darīt. Interesanti – viņš kopā ar Kārli Marksu dibināja komunismu, kas vērsta pret kapitālismu, taču paši izmantoja visas priekšrocības, ko tā sniedza – gan bagātību, gan ērtības.

Vārdu sakot, grāmata, kurā var atrast teju visu. Pirms pāris dienās noskatījos filmu Burke and Hare (2010) un kas to būtu domājis – šīs personas ir minētas arī šajā darbā! Šeit ir tik tiešām daudz un dažādi fakti, par kuriem citur tā īsti nekur nevar izlasīt, piemēram, kā radās tetovēšanas pistole. Lai kaut kā ierobežotu laika posmus, autors lielākoties stāsta par laiku no ~14./15. – 19.gadsimta beigām/20.gs.sākumam (viss atkarīgs no tā, kas par tēmu un cik sena ir tās vēsture). Teritoriāli šis ir darbs par Angliju, pieminot arī ASV. Šis noteikti ir darbs, kurš uz lietām liek paraudzīties mazliet citādāk. Iesaku!

Advertisements

2 comments on “Mājās. Īsa privātās dzīves vēsture

  1. Atpakaļ ziņojums: Skarbās takas vilinājums | thestoryofelza

  2. Atpakaļ ziņojums: Monstri un metaforas: ieskats šausmu literatūras vēsturē | thestoryofelza

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s