Studiju laikos man bija seminārs, kurā viena no tēmām bija – kā ārzemnieki skatās uz Latviju un ko domā par latviešiem, to mentalitāti. Tāpēc man likās interesanti uzzināt, ko par Kurzemi un tās cilvēkiem domā franču žurnālists un rakstnieks Žans Pols Kofmans (Jean-Paul Kauffmann, 1944). Sākotnēji savas domas un iespaidus izklāstījis rakstā, kurš netika publicēts, bet vēlāk šos iespaidus apkopoja darbā Kurzeme… francūža acīm (2009).
Pirmo reizi vārdu ”Kurzeme” Kofmans izdzirdēja, uzturoties Kanādā un draudzējoties ar latviešu izcelsmes kanādieti. Šis vārds viņu apbūra. Tomēr tikai pēc 30 gadiem rodas iespēja šo Latvijas daļu apciemot. Par to arī ir šis stāsts – kādus iespaidus guvis, kādus cilvēkus saticis…
Lasot šo darbu bija grūti saprast, kurā laikā žurnālists apmeklēja Kurzemi. Zināms tik vien, ka pēc neatkarības atgūšanas. Man šķiet, ka viņš labi parādīja, kā šajos pirmajos brīvības gados raisās cilvēki un apkārtne – visam piemīt atturīgs skaistums un valdzinājums. Viņš stāsta par apceļotajām Kurzemes vietām un to vēsturi, par vēsturiskajām personībām un to darbībām šajās vietās, kas ceļ vietas vērtību. Žēl, ka autors uz visu skatījās ar tādu ”romantizētu skatu” – piļu pārbagātība, vācbaltu baroni utt.
Kas man mazliet traucēja – tik ļoti daudz pieminētā franču literatūra par šo zemi un fragmenti no tās. Nevarētu teikt, ka tas viss bija lieki, bet kaut kā nesaistījās kopā ar stāstu. Daudzus no viņa minētajiem vēstures faktiem es zināju, bet bija arī lietas, kuras es uzzināju no jauna (aizmirsies) vai nezināju nemaz. Tāpat nelielu neizpratni izraisīja arī viņa Jelgavas pils apmeklējums (lai gan vēsturiski tā bija Kurzemes-Zemgales hercogistē, tomēr tagad tā ir Zemgale).
Sava apciemojuma laikā, Kofmans satikās ar dažādiem ļaudīm un vienam no tiem pajautāja, kas, viņaprāt, ir Kurzeme? Atbilde ir fascinējoša: ”Tā ir kā dzintars. Izturīgs, ciets, šķietami gluds. Domā, ka tas ir caurspīdīgs, taču tā ir ilūzija. Jūs zināt, ka dzintaram piemīt spēja mainīt formu. Piesargieties, kungs, no Kurzemes un tās nerealitātes!” /87.lpp./ Balstoties uz šo citātu, gribētos teikt, ka Kofmans, iespējams, neieraudzīja īsto Kurzemi. Lai paliek pilis un tie vācbaltu baroni! Jānovērtē daba un Kurzemes cilvēki.
Savukārt šis citāts ir ar tādu kā nākotnes redzējumu:
Latvieši, pārņemti ar moderno Rietumu komfortu, neapzinās zudušās pasaules slēptos dārgumus. /229.lpp./
Lai gan šis nebija tāds ceļojuma stāsts, kādu es to biju iedomājusies, tomēr šim darbam ir vērtība – autors stāsta ne tikai savus piedzīvojumus, bet arī savus iespaidus par redzēto no tāda… vēsturiska skatupunkta. Šeit sajaucās viduslaiku un jauno laiku vēsture kopā ar mūsdienu (90-to gadu) vēsturi, tādējādi parādīdams, ka Kurzeme ir vēstures un vēsturisko personu pārbagāta.
thestoryofelza 