First Baltic Tattoo Convention

Beidzot ilgi gaidītais pasākums pienāca! Tikai kaut kā tā muļķīgi sanāca, ka iepriekš nekur nemanīju programmu, līdz ar to visu foršāko palaidu garām (programmu atradu tikai tagad 😦 ). Biju pirmajā dienā (12.jūl.), bet vajadzēja doties uz otro (13.jūl.). Tā, kā ir sanācis, kā ir sanācis, tad iespaidos varu dalīties tikai par pirmo dienu.

IMG_4483Gandrīz sākums. Cilvēku pamaz, bet domāju, ka pašā vakarā to savācās daudz vairāk.

Ja distancējos no svaigākās informācijas (programmas), tad kopējās sajūtas ir interesantas – man pasākums ļoti patika, tikai tas atstāja tādu mazliet blāvu iespaidu ar cerību, ka nākamajā gadā būs labāk. Tomēr ņemot vērā programmu, tad pasākumam kopumā bija jābūt diezgan iespaidīgam un daudz vairāk atbilstošam tam, ko es esmu redzējusi šādos pasākumos no citu valstu bildēm un video. Par nelielu pasākuma mīnusiņu es uzskatīju mūziku – DJ liktā mūzika man likās neiederīga, bet tajā paša laikā ņemot vērā arī ekstrēmo sportu (kas tika pieskaitīts pie šī pasākuma) un visu kas tai piederīgs – mūzikai tādai bija jābūt (nu, nepatīk man tā ritmiski elektroniskā mūzika).

Ak, vienuviet tik daudz tetovētāju un tik daudz laimīgo, kuri tajā dienā tika pie jauna mākslas darba! Forši bija stāvēt un skatīties, kā tie top. Tikai – jo ilgāk stāv un skatās, jo vairāk sāk gribēties savu kārtējo mākslu uz ādas. Tad es sapratu, ka man žēl savas neizlēmības, kuras rezultātā man netapa plānotais -tais tetovējums. Lai arī cik man to nebūtu, tur es jutos kā balta lapa. Lielākā daļa bija notetovēti tā, ka man piemetās skaudība (zinu, ka slikta īpašība). 😀 Kopumā pasākumā piedalījās mākslinieki no dažādām valstīm, ne tikai no Latvijas – manā dienā manīju tikai lietuviešus un igauņus, bet programmā bija rakstīts, ka būs arī somu, krievu, norvēģu u.c. valstu tetovētāji. Beidzot varēju iemest arī aci tik populārajās bilžu grāmatās un secināju, ka no tām var smelties tikai idejas. Paņemt fragmentu no viena attēla, citu fragmentu no otra attēla un tādā veidā sakombinēt savu zīmējumu. Jā, tajās grāmatās ir diezgan klišejiskas idejas.

IMG_4489Lietuvieši. Pie viņiem (tāpat kā pie igauņiem) es arī varētu kādreiz tetovēties. Radīja foršu atmosfēru.

Liels prieks, ka pasākumā nebija ”neiederīgo”, tā teikt, cilvēki no citas ”kultūras”. Domāju, ka tas bija tāpēc, ka pasākums nebija plaši izreklamēts. Katrā ziņā, ja nākamajā gadā arī notiks šāds pasākums, es noteikti došos! Un ceru, ka tad būs daudz, daudz vairāk mirkļu, ko iemūžināt.

Mana ”Pavlova”

Pie šīs gardās kūkas receptes tiku pateicoties draudzenei (nebūtu cienājusi, nezinātu, ka tāda eksistē). Kā arī šī kūka ir lieliski piemērota, lai steigtu izmantot nu jau pēdējās šīs sezonas zemenes (nu, vismaz manā dārzā tās pavisam drīz beigsies). Kūkas izcelšanās stāstu šeit nestāstīšu, to var atrast teju katrā recepšu mājaslapā. Es īsti nezinu, kāda ir īstās ”Pavlovas” konsistence, bet mana bija ar kraukšķīgu virsiņu un tādu kā pufīgu viduci…

Pamatnes sastāvdaļas:IMG_4242

  • 4 olu baltumi
  • 1 tējk. gaišā vīna etiķa (es izmantoju parasto 9% galda etiķi)
  • 1 gl. cukura
  • 3 ēdk. kartupeļu cietes (citviet rakstīts, ka liek kukurūzas cieti…)

Rotāšanai nepieciešamais:

  • 250g saldā krējuma (35%)
  • Sezonas ogas vai augļi

Pagatavošana:

  • Baltumus saputo līdz vieglai konsistencei, pievieno etiķi un puto tālāk līdz izveidojas konsistence, kad baltums sāk kļūt gatavs (šajā brīdī sāk pamazām pievienot cukuru un pēc tam cieti). Protams, pamats ir gatavs, kad bļodiņu var apgriezt otrādi (putošanai aizņem kādas minūtes 20). Sagatavoto masu liek pannā (es liku ar noņemamajām malām, ~20 cm diametrā), cep cepeškrāsnī 40-50min 150 grādos.
  • Kad tas ir izcepies, to atstāj dzesēties krāsniņā, atverot durtiņas nelielā šķirbā.
  • Kad tā atdzisusi, ņem ārā no formas un pārklāj ar putukrējumu, izrotā ar ogām.

P.S. Ja kūka ir domāta ciemiņiem, tad sadaļa ‘putukrējums-rotāšana’ jādara īsi pirms to liek galdā.