Vienīgais iemesls, kāpēc es izvēlējos apmeklēt šo izstādi, bija tas, ka tai fonā būs mūzika (nu, es sākumā domāju, ka tā būs; izrādījās nedaudz citādi). Glezniecība mani neuzrunā, bet viss jau atkarīgs no tās mākslas, vai ne? Tā nu nolēmu apmeklēt izstādi Therapy.
Šī ir Agneses Melbārdes pirmā gleznu personālizstāde. Lai to padarītu īpašāku, projektā iesaistīts arī Rihards Zaļupe, kurš radījis mūziku. Es biju iedomājusies, ka vienkārši sarakstīta mūzika, bet nē – katrs skaņdarbs radīts balstoties uz konkrētās gleznas ideju. Tā kā droši var teikt, ka šī ir izstāde ar sajūtām. Nostājies gleznas priekšā, uzliec austiņas un iegrimsti stāstā.
Izrādās – izstāde, kurā ir tikai 9 gleznas, var pavadīt daudz laika. Gribas noklausīties visu pie visām gleznām. Un kamēr austiņās skan mūzika, var izpētīt katru gleznas detaļu. Tur biezāks un izteiksmīgāks krāsas klājums, šeit krāsa ir notecējusi, radot emocijas (piemēram, gleznai ar nosaukumu Messian). Man pašai ļoti patika Orient un tai radītā mūzika (kolāžā pirmā glezna), Балет (trešā glezna) un idejiski interesanta šķita Girl with Maxima (otrā glezna – kaut kādā sižetā teica, ka darba ideja esot radusies tāpēc, ka ārā sācis līt lietus un kāda sieviete uz galvas uzlikusi maisiņu). Kopumā izstāde tiešām ir kā terapija, kuras laikā var arī atslābināties, gan arī izdomāties krustu šķērsu.
P. S. Atvainojos par briesmīgo foto kvalitāti + Paldies māksliniecei par lielisko sajūtu izstādi!
Nelielu muzikālu ieskatu var gūt => šeit!