Jelgava ’94

jonevsNeticēju, ka arī līdz manai bibliotēkai nonāks šī grāmata. Bet reizēm jau brīnumi notiek. Katrā ziņā es biju laimīga, ka arī es varu izlasīt Jāņa Joņeva (1980) atmiņu stāstu Jelgava ’94 (2013). Atļaujos to dēvēt par atmiņu stāstu, jo nekādu pierakstu par šo laiku nav. Viņš arī pats intervijā atzīst, ka balstījies uz atmiņām, tāpēc šis nekādā ziņā nav memuārs (tātad neprecizitātes pieļaujamas).

Toreiz mūzika bija skaļāka, bandīti bīstamāki un mati garāki. Cilvēki sēdēja zālājos, brauca bez biļetēm, devās nezināmos virzienos, neklausīja vecākus. Brist naktī pa upi uz koncertu bija daudz svarīgāk nekā plānot finanses. Šie vārdi lasāmi uz grāmatas aizmugurējā vāka.

Vispirms jau man jāizsaka atzinība autoram par ideju – dokumentēt savu jaunību, jo par 90.gadiem ir lasāms maz. Man šķiet, ka par Latvijas mūziku vispār ir maz literatūras, tāpēc jebkurš izdotais darbs ir vērtīgs un ļauj šo laiku apskatīt no dažādiem rakursiem. Autors piedāvā Jelgavas underground mūzikas rašanās sākumu no 94. – 97.gadam. Man bija interesanti lasīt, jo man pašai tajā laikā bija vien daži gadiņi.

Darbā tiek minētas daudzas zināmas grupas un cilvēki. Tas satuvina ar stāstu. Vēl vairāk satuvina tas, ka viss notiek man zināmā vietā (tas nekas, ka es nezinu visas autora pieminētās Jelgavas vietas). Jāatzīst, ka tajā laikā jaunieši tiešām bija daudz trakulīgāki, daudz vairāk kāri uz piedzīvojumiem. Jātiek uz koncertu, bet nav naudas? Sīkums! Vilcienā brauc kā zaķi, koncertā iešmauc ar viltību (tagad tas vairs nav iespējams). Galvenais, ka ir nauda dzērieniem! Darba beigās var just autora nostaļģiju pēc tiem laikiem. Domāju, ka tie, kuri šo lasa un ir ap 30, ka arī viņiem ir nostaļģija pēc tiem trakulīgajiem, brīvajiem 90-tajiem. Pēc tā iekšējā dumpja pret pasaules pastāvošo kārtību un vēlmes atšķirties.

Patīkami lasīt, ja viss ir uzrakstīts tik vieglā valodā un tādā izteiksmes veidā, kas liek brīžiem smaidīt. Piemēram:

Nospēlēja Dzelzs Vilks, labi nospēlēja, toreiz tā bija īsta mūzika, nevis vēja gaudas izžautās zeķēs kā tagad /252.lpp./

vai

Tad grupai [Mayhem] pievienojās inteliģents jauneklis Kristiāns Vikerness, kuršs tikko bija nomainījis savu nepiemēroto vārdu un tagad dēvējās Vargs Vikerness aka grāfs Grišnaks. Kas par izvēli! Grišnaks bija orku kapteinis no katoļu pasakas ”Gredzenu pavēlnieks”. /163.lpp./

Patiesībā, citēt šo grāmatu varētu vēl un vēl, bet nevar jau visu priekšā uzrakstīt. Vēl lasot darbu, atcerējos jau piemirstas lietas no bērnības – Yuppi pulverīšus, no kuriem varēja uztaisīt ”limonādi”, kasetes…

Tā kā darbā tiek pieminētas ļoti daudzas grupas (ne tikai ārzemju, bet arī pašmāju), tad beigšu ar šo dziesmu: Carcass – Polarized