Zeme zem viņas kājām

The 2009 New Yorker Festival: Fiction NightBeidzot! Ja es neko neesmu palaidusi garām, tad esmu izlasījusi visus tulkotos Rušdi (Rushdie) darbus (manā īpašumā gan trūkst divi, bet lasīti). Kā pēdējais no 8 tulkotajiem darbiem man bija palicis Zeme zem viņas kājām: stāsts par mīlu, nāvi un rokenrolu (1999). Jāatzīstas, ka šis darbs manā plauktā nostāvēja pusgadu – tik daudz laika man vajadzēja, lai saņemtos izlasīt viņa kārtējo ķieģelīti.

Stāsta centrā ir trīs – Ormuss, Vina un viņš, Rājs, kurš šo stāstu stāsta. Vina un Ormuss – starp viņiem valda episka mīla, kura ir tik liela un spēcīga, ka ar to pat ir jācīnās. Rājs? Ormusa bērnības draugs un Vinas bijušais mīļākais. Rājs izstāsta visu – gan bērnības ainas, gan karjeras izaugsmi, gan arī nāvi. Viņš izstāsta biogrāfijas no A – Z.

Kā jau visos savos darbos, Rušdi maģisko reālismu savienojis ar sociālo vēsturi un ģeogrāfiju. Man šķiet, ka šis ir viņa visglobālākais darbs – tajā ir ne tikai Indija, bet arī Anglija un Amerika (varbūt bija vēl kāda valsts, bet tagad neatminos). Šim darbam par fonu kalpo vēsturiskie notikumi no apmēram no 60. – 90.g.s. Visspēcīgāk šis fons parādās, kad Rājs vēsta par 60. un 70.gadiem, jo tas ir ne tikai politisko notikumu laiks, bet arī rokmūzikas rašanās laiks. Un mūzikai šai darbā ir ierādīta liela loma, jo Vina un Ormuss nodibināja supergrupu – VTO.

Man šķiet, ka Rušdi caur Vinu un Ormusu lieliski rāda, kāda var būt mīlestība un kādus upurus var nest tās dēļ. Viss tas gaidīšanas laiks, nežēlīgie zvēresti, sāpināšana… bet mīlestība vienalga starp šiem abiem tēliem virmoja. Personīgi mani gan nedaudz tracināja Vinas tēls, jo radīja tādu haosa iespaidu un ka viņa pati nezina, ko grib. Savukārt, Ormusam šī mīlestība mūža nogalē pārvērtās par apsēstību… Man mazliet sametās žēl Rāja, jo viņš arī tika netieši iesaistīts šajā mīlestībā, vienmēr kā otrā vijole. Un kā gan, lai viņš pasaka draugam, ka arī viņš mīl Vinu?

Manuprāt, Rušdi ļoti meistarīgi savienoja savu stāstu ar rokmūzikas rašanās laiku. Stāstā ir parādīts, kāpēc šāda mūzika ir radusies (no sociālā aspekta – dumpis pret notiekošo, par citādību, par mieru utt.). Arī Vina un Ormuss iesaistījās šajā mūzikas žanrā, jo viņai bija ļoti laba un piemērota balss (Rājs ir fotogrāfs, kurš fotografē nāvi karazonās, bet kad tas apnīk, pievēršas modelēm…). Kā jau tiem laikiem pieņemts, arī stāsta varoņi ir atklāti pret publiku, rīko ballītes, apreibinās…

Neesmu pārliecināta, vai man šis darbs patika tikpat lielā mērā kā citi viņa darbi, jo kaut kas tajā visā nenonāca līdz manai, mm, saprašanai (?). Varbūt pie vainas bija Vina, varbūt tās dažas lapas darba beigās, kuru stāsts man likās lieks… nezinu. Kaut kā bija šķitis, ka stāsts beigsies gandrīz ar to pašu stāstu, kas tiek atklāts jau pašā darba sākumā – zemestrīce. Bet nē! Tas turpinājās, ievadot jau iespējamo nākamo stāsta sižetu. Bet ja atskaita to visu – Rušdi ir meistars lielu un spēcīgu stāstu radīšanā.

P.S. Ja darba beigās nebūtu publicēts pēcvārds, es šo faktu nemaz nezinātu. Kad stāsts bija uzrakstīts, Rušdi manuskriptu lasīšanai bija iedevis Bono (U2). Stāsta ieintriģēts, U2 sacerēja tāda paša nosaukumu dziesmu – The Ground Beneath Her Feet (šīs dziesmas vārdi ir atrodami arī stāstā, tāpēc es nezinu, vai ”sacerēja” ir īstais vārds). Dziesmu var noklausīties šeit.

P.P.S. Pēc kādiem literāriem darbiem vēl ir tapušas dziesmas?

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s