Pirms pāris nedēļām es saņēmu ielūgumu. Drusku bija jāpadomā vai to pieņemt, jo tas ”pasākums” notika Latgalē! Tā kā man apsolīja arī nelielu ekskursiju, ielūgumu pieņēmu un piedāvāju nelielu foto ieskatu no Latgales, bet ja precīzāk – Rēzeknes un ”laukiem”:
Veidoju kolāžu, lai labāk aptvertu arhitektūru. Apakšējā labajā stūrī ir redzams nu jau slavenais (?) Gors. Piemineklis ”Vienoti Latvijai” tiek dēvēts par Latgales Māru. Vēl, kas interesanti – ja Rīga ir LV galvaspilsēta, tad Rēzekne – Latgales centrs. Kā man teica – beidzot pilsēta tiekot labiekārtota un es to manīju – patīkama pilsēta, sakopta, labiekārtota un salīdzinoši klusa (ņemot vērā tās mērogus).
Nu, ja jau tik tālu, tad uz Zeimuļu arī jāpaskatās. Ēka fascinējoša ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses. Interesanti, ka Rēzeknē ar lampiņām ir izrotāts teju viss, arī šī ēka (ne jau šā tā, bet mirgojot; te zila, te sarkana un tad zaļa). Vispār šī ēka ir Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs, kurš savu darbību sācis 2012.g. 1.septembrī. Plašāku informāciju par darbības iespējām var iegūt => šeit.
Nu, lūk! Šis man likās tik fantastiski, cik fantastiski vien var būt! Iedomājies, teju pašā pilsētas centrā ir šāda vieta – Rēzeknes pilsdrupas un pilskalns. Tā kā šī vieta ir kļuvusi par iecienītu pastaigu vietu (gan jau, ka arī par pasākumu vietu, jo taisni pretī ir Zeimuļs), cerams, ka tā nepazudīs. Šī pils celta 13.gs.beigās un bijusi divstāvu mūra pils. Tā pildīja militāro funkciju, bet pēc vairākkārtējās postīšanas un izpostīšanas 17.gs., tā netika atjaunota… Šobrīd pilskalnā redzami nocietinājuma fragmenti.
Piemēram, tādi kā šis. Fonā redzama Jēzus Sirds katedrāle (līdz kurai mēs, diemžēl, neaizgājām… bet mūsdienās to dēvē par vienu no lielākajām būvēm).
Izdomājām, ka vajag uz pilsētu paskatīties arī naktī. Austras koks pie Zeimuļa naktī izskatās skaists. Lampiņu dēļ. Šajā brīdī man bija prieks, ka latviešiem ir tik spēcīgas zīmju saknes.
Mušķērāju iela. Nagļos ir tāds mežs, kurā ir izveidota putnu pilsētiņa. No pilsētiņas centra (laukums, kurā tagad var piknikot) atiet taciņas un katrai ir savs putna nosaukums. Mēs gājām pa šo. Jāpiezīmē, ka interesanta ideja. Stāstu vairs neatceros, bet zinu, ka ideja bija saistīta ar putnu vērošanu (netālu taču atrodas Lubāna ezers).
Mana skatījumā ”Latgaļu sāta” ir veidota pēc Brīvdabas muzeja principa, tikai attiecas uz Latgali (oficiāli tās skaitās Latgales tradicionālās kultūras centrs). Tā atrodas Viļānu novadā un ir nevalstiska organizācija. Vietas misija? Protams, saglabāt latgaliešu etnogrāfiju, kultūrvidi un valodu. Atmosfēra – fantastiska 🙂
Lūk, pavisam nelielais ieskats. Šo dažu dienu laikā, es nepaspēju tā pa īstam iepazīt latgaļu kultūru, bet no tā, ko es paspēju un redzēju – man patika! Galvenais – manā prātā salūza vairāki stereotipi par šo novadu un tas ir jau daudz!
thestoryofelza 