Svētku izstāde

Lai gan Dziesmu svētki jau vairāk kā nedēļu ir jau aiz muguras, tomēr gribas padalīties ar izstādi, kuru man iznāca apmeklēt.

Tautas lietišķās mākslas izstāde ”Dziesma top citādi” bija iekārtota Rīgas Mākslas telpās (vienmēr biju gājusi tai ēkai garām, bet nebiju piefiksējusi, kas tur atrodas). Telpas bija plašas un, ja būtu iespējams, tās varētu būt vēl plašākas. Izstādes iekārtojums man patika – darbu bija ļoooti daudz, bet veiksmīgā iekārtojuma dēļ, viss bija pārskatāms. Pārskatāmību veicināja arī krāsu iedalījums, līdz ar raibs gar acīm nemetās 😀 Kā jau latviešu darbiem pienākas, raksti un izpildījums bija gan latviskās tradīcijās, gan tradicionālās tehnikās (jāpiebilst, ka bija arī daži pārsteiguma momenti).

Segas un paklāji. Tās satītas šādos rullīšos, izskatījās piemīlīgas (zinu, ka dīvains apzīmējums). Šajā sadaļā valdīja tāda krāsu daudzveidība, ka prieks bija skatīties. Par rakstiem – samērā līdzīgi, atšķirības meklējamas vien dažās niansēs.

Šis man izraisīja smaidu. Ļoti labs veids, kā parādīt visus izstādei izvēlētos zeķu pārus. Mans favorītpāris bija pelēkas zeķes, kuru ”kāti” bija izrakstīti ar košu pērļu palīdzību. Šādā stilā bija iekārti arī dūraiņi un pirkstaiņi.

Viss kaut kas. Manu uzticību iekaroja ādas māksla (jo pati esmu ar to nodarbojusies) – tie albumi izskatījās senlaicīgi, arī tas ar to Vecrīgas ielas ainiņu (es teiktu, ka tā ir Aldaru iela). Patika arī pītie groziņi (atsvaidzināja, kā tās lietas darāmas).

Tautas tērpu jostas. Visas stipri līdzīgas, bet…

Protams, ka izstādē bija manāmas vēl daudzas citas lietas, bet šīs ir tās, kas man visvairāk patika un  uzrunāja. Vēl – es laikam dodu priekšroku modernizētam tautiskumam nevis klasiskajam. Ne tikai rakstos, bet arī krāsās.