Parīzes sieva

paula mclainLai gan es neesmu Hemingveja daiļrades cienītāja (varbūt tāpēc, ka tā īsti nemaz neesmu ar to iepazinusies?), tik un tā man gribējās izlasīt Paulas Makleinas (Paula McLain, 19..) romānu Parīzes sieva (2011).

Tā pavisam īsi – romāns ir par Hemingveja pirmo sievu Hadliju. Šo laulību stāsta pati Hadlija – gan to, kā viņi satikās, kā precējās un kā vispār viņiem klājās laulības dzīvē. Šķiet, ka uz papīra ir izliktas visas viņu jūtas, emocijas un pārdzīvojumi.

Romāna lielais pluss ir valoda. Tā ir tik teicama un ticama, ka tiešām bija sajūta, ka lasīju Hadlijas memuārus (lai gan tas ir daiļdarbs). Pluss ir arī lielais avotu izklāsts grāmatas beigās, kas arī visu padara vēl ticamāku un ļauj iepazīties ar viņu abu kopdzīvi. Jā, romānā ir meistarīgi parādīta ne tikai Hadlijas emocijas, bet arī Ernesta – caur Hadliju var labi iepazīt Ernestu. Man patīk, ka lasot darbu, es varu iepazīt arī citu laikmetu, vidi, noskaņojumu utt. Šajā darbā visu iepriekš minēto var iepazīt caur un cauri – lieliski parādīta 20.gs.20.gadi Parīzē. Man patika arī tas, ka šī laika mūzika – džezs – šajā grāmatā tik pat kā vispār neparādījās. Parādīja ”kafejnīcu kultūru” un viss.

Šķiet, ka vienmēr varētu būt aktuāls jautājums, cik viegli ir būt lielas personības sievai? Kādai ir jābūt mīlestībai, lai sevi upurētu vīra karjeras dēļ, cīnītos ar vientulību un skumjām? Hadlija bija no vecmodīgajām – viņa nevarēja būt progresīvā karjeriste, esot sieva un māte. Viņai ģimenes dzīve bija svarīgāka. Brīžiem šķita, ka tieši tāpēc kaut kas nogāja greizi. Bet tajā pašā laikā nekas cits nemainījās. Šajā darbā uzskatāmi atkal tika parādīts, kā līdz ar panākumiem (un naudu), mainās draugu loks. Tikpat zīmīgs varētu būt jautājums, cik viegli ir būt māksliniekam, rakstniekam, mūziķim? Kaut kā šķiet, ka ir grūti tajā visā nepazaudēt sevi. Caur Hadlijas stāstu, man kaut kā šķita, ka uz beigām Ernests sevi pazaudēja. Varbūt man tikai tā šķiet.

Par dzīvi – kā mēs cenšamies to notvert – un par mīlestību, kad tā zūd… ” /Sāra Bleika, aizmugurējais vāks/
Izteikties vēl precīzāk par šo romānu, manuprāt, nav iespējams. Izlasīt ir vērts.