Nejaušā vakance

J._K._Rowling_2010 Beidzot! Beidzot arī es tiku pie Dž. K. Roulingas (J. K. Rowling, 1965) jaunākā veikuma Nejaušā vakance (2012). Jāatzīstas, ka lasot šo darbu, centos nedomāt, ka tā ir Roulinga – lai vairāk iedziļinātos pašā stāstā.

Domāju, ka sižetu zina vairākums, bet ja nu tomēr – Pegfordā, Anglijas mazpilsētiņā rodas gadījuma vakance, jo viens no domes deputātiem pēkšņi nomirst. Nu kaislības ap šo krēslu var sākties. Bet stāsts nav tikai par to. Tas ir arī par pilsētiņas iedzīvotājiem. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka Pegfordā viss ir ideāli, bet tomēr tā nav.

Vispirms jau jāpiekrīt uz aizmugurējā vāciņa rakstītajai frāzei – ”liels stāsts par mazu pilsētu”. Apbrīnojami, kā var sarakstīt tik biezu grāmatu, ņemot vērā samērā šauro sižetu. Darbā nav pēkšņu sižeta pavērsienu vai ļoti spraigas darbības, bet uzmanība vienalga tiek noturēta. Manuprāt, tas jau liecina par zināmu meistarību.

Grāmata manās rokās nonāca tādā īpašā laikā – kad mums pašiem bija pašvaldību vēlēšanas. Diezgan daudz kas no stāstā aprakstītā saistībā ar vēlēšanām sakrīt ar realitāti (darbs vispār ir ļoti reālistisks). Bija gan ”netīrās veļas” publiskošana, gan konkurence kandidātu starpā, gan viss pārējais.

Neiejūtība. Šī īpašība parādījās daudzviet. Nezinu, kam jānotiek, lai cilvēki ieslīgtu tik lielā… egoismā, teiksim tā. ”Man iet slikti, sāpināšu to otru; mani neņem vērā, kļūšu sarkastiska; depresija=> graizīšanās” utt. Nežēlība šeit bija un tā bija reāla – gan pusaudžu apcilāšana (emocionālā vardarbība, tas man kaut kā asociējās arī ar Jelgavas skolas skandālu), ”slikto” rajons, kurā kā vienīgo izeju redz narkotikas, nolaižoties pat līdz viszemākajam līmenim. Cik palasījos citu atsauksmes, daudziem nepatika Kristela. Pretēji citu viedoklim, man viņa šķita iederīga un viņai tādai bija jābūt gan darbībās, gan runā. Ne velti saka, ka kādā vidē cilvēks audzis, tā viņš runā un uzvedas.

Darbs vēlreiz lika aizdomāties par to, cik trausla reizēm var būt cerība un ticība labākai nākotnei. Pārtrūkst pavediens un viss labais vējā. Vispār, visiem stāsta varoņiem bija savā ziņā neizdevusies dzīve – daļai patiešām, daļai – iedomu līmenī. Man ir prieks, ka man nav nācies dzīvot nevienā no stāstā veidotajiem ģimenes modeļiem.

Vispār kopumā ņemot, man darbs patika. Sākumā bija grūti lasīt un ielāgot varoņu vārdus, jo kaut kā gaidīju HP stilu (sazin kāpēc), bet tad sev iegalvoju, ka jāaizmirst, kas ir darba autors un tad aizgāja pavisam viegli. Patīkami, ka Roulinga rāda sevi arī no citas puses, uzrakstot šo diezgan reālo darbu. Tas ir uzrakstīts pietiekoši spilgti, lai es viegli spētu uzburt savā galvā stāsta ainiņas un iztēloties arī pašus iedzīvotājus. Tā teikt – labs darbs, kas padarīts! Gaidu vēl!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s