Jāatzīstas, ka man vienmēr apbrīnā paliek mute vaļā, kad es sevi spīdzinu skatoties gotu kaklarotas. Tās ir tik skaistas! Gan tās pavisam vieglās un teju ēteriskās, gan arī tās ”smagās” un visu kaklu nosedzošās. Un, protams, man ieniezējās pirksti vēlmē pašai kaut ko paprovēt.
Vēl nebiju tikusi līdz pat pusei, kad zināju, ka šī kļūs par vienu no manām mīļākajām. Iedomājoties, ka ņemot nedaudz citādākas pērles, bet gatavojot šo pašu rotu, rezultāts būtu pilnīgi citāds.
Piņķerējos pietiekami ilgi, lai saprastu, ka šādas vairs netaisīšu. Kaut kā īsti nepatīk (zaļo, laikam, nepārspēt).
Šī laikam ir pirmā rota, kas man aizņēma tik daudz laika. Pacietību var iemācīties 🙂
thestoryofelza 