Mitago mežs

imagesŠī ir 100% tā grāmata, kas uzrunāja ar vāka noformējumu. Es parasti izlasu arī anotāciju uz aizmugurējā vāka, bet šī neko daudz neatklāj, tikai dažus citātus no paša stāsta. Roberta Holdstoka (Robert Holdstock, 1948 – 2009) darbs Mitago mežs (1984) ir viens no darbiem sērijā par Raiopu mežiem (kopā ir 7 darbi).

Tātad stāsts ir par Ozolmāju un tam apkārt esošo mežu. Mežs ir īpašs, tajā šķietami dzīvo tēli, mežs nelaiž sevī svešiniekus, līdz ar to meža vidieni nav iespējams izpētīt. Taču Kristiāna tēvs un arī Kristiāns tajā ar viltību iekļūst. Vēlāk arī Stīvens, Kristiāna brālis. Kas apdzīvo mežu un kā mainās tā vide, ja tās pirmatnējībā ielaužas mūsdienu cilvēks?

Šķiet, ka šāda veida fantāzijas darbu nebiju lasījusi. Sākotnēji kaut kā bija grūti ielasīties, bet pēc tam aizgāja. Varbūt tāpēc, ka stāsts ir būvēts kā dienasgrāmata, kā atmiņas. Šī bija arī viena no retajām grāmatām, kura lasīšanas laikā kaut ko izraisīja. Man šķita, ka es sajutu mežu un tos tēlus, mitago, kas tur dzīvoja. Pēc sajūtām šķita, ka šī ir rudens grāmata. Iespējams, lasot rudenī, mani būtu vēl vairāk apņēmusi meža aura. Nu, tā sajūta, kas liek cienīt mežu un izraisa bijību pret to.

Lai gan darbs ir iedalīts fantāzijas žanrā, man šķita, ka tajā labi ir iestrādāti aizvēsturiskie mitoloģiskie tēli. Pašu tēlu izskats, mutvārdu tradīcijas un līdz mūsdienām nonākušās leģendas izklausījās gana ticamas. Nezinu, vai ir uzņemta filma, taču labi izstrādāta, tā varētu būt lieliska (nu, lai nav tikai mežonis nr.1., mežonis nr.2. utt.). Labi, ne pārāk ticami izklausījās viss pārējais, kas bija mežā (attiecībā uz vidi un laika posmiem), bet tas var būt arī tāpēc, ka mana iztēle to īsti nespēja uzburt.

It kā neitrāla, it kā nedaudz tracinoša man šķita Gviveneta – mitago tēls, kas uzburts no iztēles un leģendas. Kaut kā nelikās pieņemami, ka viņa spēja iznākt no meža. Labi, viņai bija jāturas tā tuvumā, bet vienalga. Mazliet kaitināja arī tā skriešana viņai pakaļ. Bija vēl pāris vietas un lietas, kas it kā tracināja, bet vienlaicīgi atstāja vienaldzīgu, bet negribu izstāstīt pilnīgi visu. Lai nu kā, šis bija interesants ceļojums uz pirmatnēju, aizvēsturisku mežu un nedaudz biedējoša tikšanās ar tēliem.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s