Džeina Eira

bronteMan brīžiem nepatīk manas pilsētas bibliotēka, jo tajā nevar atrast visus darbus, kurus es gribu izlasīt. Bet reizēm (kā šajā), tas bija labi, jo tiek paņemti darbi, kurus es citkārt nebūtu ņēmusi. Šoreiz es paņēmu Šarlotes Brontē (Charlotte Brontë, 1816 – 1855) Džeinu Eiru (1847) gan tāpēc, ka nebija nekā cita, ko ņemt, gan tāpēc, ka tas tomēr ir darbs, kas ir jāizlasa katram.

Mazā Džeina Eira tiek nodota savu radinieku – Rīdu – audzināšanā, kad nomirst abi viņas vecāki. Tomēr dzīve viņai nav rožaina, jo Rīdu ģimene viņu neieredz un ir priecīgi, ka beidzot viņu var sūtīt skolā. Tas ir tikai ievads turpmākajiem notikumiem, kurus man negribētos šeit izklāstīt. Varu pateikt tikai to, ka viņai pieaugot, mainās arī viņas raksturs un domas.

Nezinu, cik neērti man ir jājūtas, sakot, ka izlasot darbu, pirmo reizi uzzināju, kas ir Džeina Eira. Līdz šim biju tikai dzirdējusi, ka tāda grāmata eksistē. Lieki teikt, ka arī filmu neesmu redzējusi, bet domāju, ka to kādu dienu noskatīšos. Jāatzīstas – šis darbs mani savaldzināja. Lai gan tajā ir ļoti rāms notikumu plūdums, tomēr reizēm uzbangoja spraigāki momenti (nu, ne tā kā filmās, bet sarunās un domās, kuras reizumis dzirksteļot dzirksteļoja). Varbūt mani reizēm traucēja 19.gs. rakstības stils un kaitināja notikumu stiepšana garumā (gribējās ātrāk uzzināt, ar ko tas vai tas beigsies), tomēr tas nespēja izjaukt stāsta burvību.

Vispār pārsteidzoši, ka man darbs patika, jo tas taču savā būtībā ir mīlas romāns (jāsaka, ka spēcīgs, jo mūsdienās tas turpina dzīvot). Domāju, ka man šis patika tāpēc, ka šeit bija ne tikai fiziska mīlestība, bet arī garīga. Grūti izstāstīt. Tā bija tik patiesa, tik ticama un spēcīga. Es patiešām noticēju varoņu mīlestībai. Es vispār noticēju visām emocijām un spēju tās arī vizualizēt varoņu sejās, jo tās bija ļoti pamatīgi aprakstītas. Man šķiet, ka darbā ir rodamas visas cilvēku rakstura īpašības un emocijas. Brontē labi attēlo arī notikumu vidi un laikmetu, kas arī ir šā darba lielais pluss.

Vienvārdsakot, man darbs patiešām patika, tas mani apbūra un es jutu līdzi gan Eirai, gan Ročesteram. Nobeigumā vēl tikai jautājums – kādus klasiskos darbus jūs man varat ieteikt, līdzīgu šim? Šāda veida romāni nav mana stiprā puse, jo es tiem parasti metu lielu līkumu.

2 comments on “Džeina Eira

  1. Mani favorīti – Lepnums un aizspriedumi (Ostina), Prāts un jūtīgums (Ostina), Liekulības tirgus (Tekerijs) – kaut arī varbūt redzēti filmās, iesaku izlasīt.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s