Čuksti

isabelIzabellas Abedi (Isabel Abedi) darbs ”Čuksti” pie manis nonāca nejauši. Tikai paskatījos, ko lasa mamma un paziņoju, ka arī es gribēšu izlasīt 😀 Es teiktu, ka mani ieintriģēja vāka noformējums, jo pirms sāku lasīt, es nezināju, par ko ir šis darbs. Izlasīju! Lai gan precīzāk būtu – izrāvu dažās dienās.

Brīvdienu māja, uz kuru Noa ir devusies kopā ar savu māti, nav gluži parasta. Tā glabā kādu noslēpumu, iespējams baisu noslēpumu. Kad Noa taujā vietējiem ciema iedzīvotājiem par iepriekšējiem īrniekiem, neviens neko nestāsta. Tā kā šī ir jauniešu literatūra, tad neiztikt bez Dāvida, kurš viņai palīdz atrisināt šo noslēpumu.

Autore rakstot šo darbu ir zinājusi, uz ko spēlēt psiholoģiskajā ziņā. Visas nodaļas beidzas ar kaut ko, kas liek lasīt nākamo nodaļu. Un nākamo. Būtu jāiet gulēt. Nu vēl vienu nodaļu. Spriedze, kas pamazām tiek kāpināta, slāpēta un atkal kāpināta līdz kulminācijai.

Praktiski visiem tēliem Abedi ir izveidojusi raksturu un to prasmīgi ataino. Tādu cilvēku, kā Noas māte, Kati es negribētu satikt. Tas ir, ja tiktos, tad ne vairāk par pāris reizēm – viņa maz klausās citos, priekšplānā izbīda savus panākumus, bet kas slēpjas dziļi viņā, atklāt būtu ļoti grūti. Pati Noa šķita ierāvusies sevī un kā jau 16-gadniece uzskatīja, ka ”viņu neviens nesaprot”. Domāju, ka tas arī tāpēc, ka īstu draugu viņai nebija.

Savā ziņā man ir sveša arī situācija, kad meita nesaprotas ar māti. Neatceros nevienu izteiktu strīdu, aizliegumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Noa ar savu māti nesapratās. Viņa pat neteica ”mamma” vai ”māte”, bet ”Kate”. Noa ar viņu runā diezgan asi un pat nedaudz naidīgi. No vienas puses jau varētu pat saprast – nesaprotu, kā var nenākt un neatbalstīt svarīgos brīžos, tikai tāpēc, ka pašai jāgozējas slavas saulītē (aktrise). No otras puses… man šķiet, ka Kate vienkārši neprata izrādīt savu mīlestību.

Uz vāka ir rakstīti vārdi: nodevība, mistika, noslēpums, noziegums. Mistika – tu tici spokiem? Tādiem, kas nav raduši mieru. Vai arī ezotēriskām lietām un visam, kas ar to saistīts? Piemēram, garu izsaukšanai. Mana atbilde būtu: ”Daļēji”. Vienīgais, kam es īsti stāstā nenoticēju, bija glāzes dancināšana (pēc līdzīga principa, kā tas galdiņš ar burtiem). Bet ņemot to visu kopā, tas bija iederīgi. Pat ļoti iederīgi.

Spontānajā izvēlē neesmu vīlusies. Subjektīvi, bet Abedi jauniešu literatūru rakstīt prot (protams, cik nu var spriest tikai pēc viena izlasīta darba).

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s