Kerija

stephen-king_iJa godīgi, nebiju cerējusi, ka šo darbu dabūšu savās rokās tik ātri. Un vēl pie tam kā savējo (vēlreiz paldies, Norelle!). Vakar biju domājusi, tikai mazliet palasīt, bet nu jā… Tas taču ir Kings! Man nebija miera, līdz neizlasīju darba pēdējo teikumu.

Stāsts ir par Keriju un viņas māti. Par to, kā Kerija atšķiras no saviem vienaudžiem un tieši šī iemesla dēļ viņa tiek pazemota. Viņa nav izcili skaista, slaida, mūždien gadās kādas ķibeles. Pārējiem tas šķiet pietiekams iemesls, lai paņirgātos. Līdz kāds joks pārkāpj robežas…

Man pašai ir grūti analizēt Kingu, pat nezinu kāpēc. Bet salīdzinot ar citiem lasītajiem darbiem, tad var just kā no šī debijas darba Kings audzis un spējis atkost cilvēku tumšo rakstura pusi un atklāt viņu lielākās slēptās bailes tādā lieliskā un meistarīgā darbā kā Mizērija un Slepenais logs. Savukārt, lieliskas recenzijas par šo darbu sarakstījuši Norelle, Evija un Dainis. Tur ir izteikts viss, ko es varētu teikt par šo darbu: pārāk reliģiozā (man brīžiem to gribējās salīdzināt ar kaut kāda veida sektantismu, par spīti tam, ka te nekādi rituāli netiek veikti) un ķertā māte, nežēlīgā pazemošana un cietsirdība, cerība, naids un pārdabiskas spējas. Un pats galvenais – tas, kas jāpārdzīvo Kerijai, ir tik reāls un patiess! Iesaku gan šo, gan citus viņa darbus.