1.dec.

Tik tālu gads nu būtu atnācis. Vēl tikai drusku, drusku un smaržos egļu skujas, taps piparkūku brīnumi un citas svētkiem raksturīgas lietas. Ja runā par sajūtām, tad svētku sajūtas pie manis šogad atnākušas negaidītas un pat par ātru. Pirmo reizi es sajutos kā Ziemassvētkos oktobrī Polijā, vienā no apstāšanās vietām (lasīt, tualetes apmeklējuma reizēm) – bija krietni pāri pusnaktij, tumšs, svaigi sasnidzis sniegs un āra ”terasīte” ar galdiņiem, krēsliem un miniatūrām eglītēm. Otrā reize bija kaut kad novembrī pie Norelles, kad kopā gatavojām keksiņus (tiesa, tā kā jau bija vēls, tos pabeidza Norelle viena, jo es aizmigu un man no rīta tikai atlika brīnīties) – pārklāti ar šokolādi un apbārstīti ar krāsainā cukura bumbiņām. Mmmm… Šobrīd es to uzturu ar lietām, kuras man vienkārši dabīgi prasās – liela krūze ar īstu piparmētru tēju, mandarīniem un ”Laimas” apaļajām piparkūkām. Protams, pamazām iezogas arī svētku mūzika – Enyas ”And Winter Come”, Lullabies sērija ”White Lullabies” un šis tas netradicionālākā skanējumā, bet saistīts ar svētkiem.

led-lightsJa jārunā par gatavošanos svētkiem, tad ir vēl krietni par agru. Man tikai šonakt taps kaut kas līdzīgs adventes vainagam, tā kā – ja būs labs rezultāts, padalīšos ar veikumu jau rīt. Vēl esmu iecerējusi katru adventes svētdienu publicēt vienu svētku filmas apskatu – kino, protams, no ”veciem” laikiem 🙂 Vēl padomā ir izcept kūku (recepte vēsta, ka tā būšot īpašā svētku kūka) – redzēs, kas man no tā iznāks. Kas vēl? Ja atradīsies laiks, varbūt uzmeistarošu arī kādus svētku dekorus vai kaut ko uz to pusi, tad jau manīs.

Mūzika: Blur – Tender

By elzastory Posted in nieki